"Tāpat savas vēsturiskās liecības varētu sniegt bijušie politiski ieslodzītie - Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Muzejs dotu iespēju dokumentāli iemūžināt mūsu valsts vēstures visdrūmākās patiesības, vienlaicīgi izveidojot piemiņas vietu visiem cīnītājiem par Latvijas neatkarību un brīvību, kuri piedzīvojuši okupācijas režīma šausmas čekas moku pagrabos," skaidroja JL deputāte.
Stefane atzina, ka pagaidām neesot veikti nekādi aprēķini par iespējamajām muzeja izveidošanas izmaksām, jo nav apzināta ne esošā situācija, ne iespējamie muzeja apjomi.
Čekas pagrabos jau bija iekārtots muzejs vācu okupācijas laikā, tas darbojās no 1941.gada 8.decembra līdz 1944.gada 12.oktobrim. Kā pastāstīja Valentīns Silamiķelis, kas strādāja šajā muzejā, 1942.gadā vien bijušos "čekas pagrabus" apskatīja 12 400 apmeklētāji.
Jau ziņoja, ka pagājušā gadsimta 90.gados bija plānots bijušos "čekas pagrabus" remontēt un pielāgot Okupācijas muzeja vajadzībām. Toreiz tika lēsts, ka remonts varētu izmaksāt apmēram trīs miljonus latu.
Otrdien, 19.februārī, plkst.12.30 Rīgas domē 601.telpā notiks JL frakcijas rīkota preses konference, kurā tiks apspriesta genocīda upuru piemiņai veltīta muzeja ierīkošanas iespējamība. Preses konferencē tiks pausts arī frakcijas viedoklis par mājas Brīvības un Stabu ielas stūrī turpmāko izmantošanu.
Preses konferencē piedalīsies JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks, Stefane, Latvijas Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele un citi muzeja speciālisti, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālo karavīru apvienības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tīlmanis, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, Latvijas Virsnieku apvienības priekšsēdētājs Roberts Millers, fonda "Sibīrijas bērni" valdes priekšsēdētājs Gunārs Toms un biedrības Memoriāls priekšsēdētāja Ruta Ozoliņa.
