"Mēs piekristu, ja sods būtu līdzvērtīgs tiem sodiem, kādi līdz šim ir piespriesti citiem. No vienas puses, būtu labi, ja tas būtu brīdinājums, bet komisija, protams, var uzlikt arī naudas sodu, taču naudas sods nevar būt lielāks nekā citiem tikai tāpēc, ka Ancītis ir žurnālists," sacīja "Latvijas Avīzes" redaktore Linda Rasa.
Jau ziņots, ka no 2003.gada par līdzīgiem pārkāpumiem noformēti 107 protokoli, bet naudas sods bijis jāmaksā 39 personām. Līdz šim nevienai personai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, deklarējot dzīvesvietu, neesot piemērots maksimālais paredzētais naudas sods - 250 lati.
Žurnālists mēģināja deklarēties eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklī, lai atklātu sabiedrībai dzīvesvietas reģistrēšanas sistēmas trūkumus.
Iepriekš aptaujātie mediju eksperti atzina, ka noteikto soda apmēru var uzskatīt par mēģinājumu iebiedēt presi, turklāt tas parāda ierēdņu ieradumu nevis risināt problēmu, bet gan vērsties pret tās uzrādītājiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne atzina, ka šis gadījums parāda klaju ierēdņu atriebību - tā vietā, lai savā sistēmā atrastu problēmas un tās risinātu, viņi atriebjas žurnālistam, kas atļaujas uzrādīt sistēmas nepilnības.
"Tas parāda ierēdņu attieksmi - ja medijos nav nokļuvusi informācija, tad viss ir kārtībā, ja ir, tad pie tā ir vainīgi mediji, nevis pati problēma," sacīja Rožukalne.
Mediju eksperte norādīja, ka žurnālistiskais eksperiments visbiežāk tiek izmantots tad, ja nav iespējams iegūt patiesu informāciju ar citām metodēm.
"Parasti redakcijas visnotaļ skaidri apzinās, ka tajā brīdī, kad žurnālists maina savu lomu, ir arī jārēķinās ar sekām. Redakcija apzināti izspēlē šo situāciju, lai iegūtu informāciju un pietuvotos patiesības daļai," skaidroja Rožukalne.
Piemērojot sodu, ir jāvērtē pārkāpuma mērķis, saka eksperte, skaidrojot, ka pārkāpums, kas izdarīts, lai gūtu nelikumīgu labumu, ir atšķirīgs no žurnālista darbības. Ancīša un daudzu citu eksperimentu gadījumā mērķis bijis aizstāvēt sabiedrības intereses.
"Tad arī atbilstoši šiem mērķiem ir jāizvērtē, vai sodu piemēro. Šajā gadījumā šis sods ir kā vēstījums žurnālistiem: neuzdrošinieties tā uzvesties," sacīja Rožukalne.
Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) pauž nosodījumu par Ancītim piemērotā administratīvā soda bardzību un aicina to pārskatīt, sacīja LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders.
"Tik liels sods kā Ancītim noteiktais nav piemērots pat gadījumos, kad ir notikušas acīmredzamas, mantkārīgas ļaundarības. Žurnālists veica darbu visas sabiedrības interesēs. Viņa nolūks nebija veikt kādu ļaundarību. Šajā gadījumā, nosakot soda apjomu, manuprāt, būtu pietiekami izteikt mutisku brīdinājumu, jo tieši Ancītis saasināja sabiedrības uzmanību uz vieglumu, ar kādu ikviens ļaundaris var deklarēties godīgu cilvēku īpašumos," sacīja Paiders.
LŽS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka "Latvijas Avīzes" žurnālistam noteiktais sods izskatās kā mēģinājums iebiedēt Latvijas presi.
