Vakara flirts - tās ir 10 iepazīšanās vienā vakarā!

Pasākuma norise ir pavisam vienkārša – kādā kafejnīcā pie galdiņiem sastopas 10 puiši un meitenes, viņu sarunas laikam atvēlētas tieši piecas minūtes, pēc tam nākamais. Kad visi divdesmit paguvuši savstarpēji iepazīties, viņi uz lapiņām atzīmē plusiņus vai mīnusiņus tiem, ar ko vēlētos/nevēlētos iepazīties tuvāk. Rezultāti tiek apkopoti, un tiem, kuriem plusiņi sakrituši, nākamajā dienā tiek pa e-pastu izsūtīti vienam otra kontakti. Lai pasargātu no telefona numura nonākšanas kādas netīkamas personas rokās, numuri tiek izsūtīti tikai tiem, kam plusiņi savstarpēji sakrituši. Lielā mērā tā, protams, ir laimes spēle.

Iepazīšanās, kas dažiem nesagādā ne mazākās grūtības, savā ziņā kļuvusi par zināmu problēmu. Darbs tevi griež kā ritenis kāmīti, jā, man gribas salīdzināt tieši tā – nevis ar žirgto vāveri, kas no riteņa izlec un aizspriņģo savās gaitās, bet reizēm tieši ar apmulsušu, kāmi, kas ļaujas ritmam. Nu, kaut tam parastajam darbs-mājas. Labi, var jau cerēt iepazīties sabiedriskajā transportā (piemēram, ārkārtīgi dedzīgi runājot pretī ārkārtīgi simpātiskajam biļešu kontrolierim), taču šis pieņēmums ir tīrā teorija. Iepazīties var jebkur. Jautājums vien, vai atvēlam tam laiku, vai paskrienam iespējām garām.

Liekas – vienā vakarā iepazīt 10 cilvēkus, atvēlot vien nieka piecas minūtes – nu, tāds 21gs. konveijers. Tomēr vēlāk nākas atzīt, ka taisnība jau vien ir – ja saruna tiek aprauta pusvārdā, tad acīmredzot ir vērts to turpināt, bet, ja nav ko teikt šajās piecās minūtes, iespējams arī stunda nelīdzētu.

Līdz šim kopumā ir notikuši 12 pasākumi. Intereses vadīta arī es ņēmu dalību vienā no tiem. Kur nu vēl izvēlēties iepazīšanās nolūkiem piemērotāku dienu par Valentīndienu? Šķiet, tā secināja ne viens vien, kā rezultātā šoreiz dalībnieku sastāvs tika teju vai divkāršots. Un „Vakara Flirtā” piedalījās pavisam 18 puiši un 18 meitenes. Sākumā gan, uzzinot dalībnieku skaitu, pārņēma skepse, desmit pāru jau liekas daudz, bet astoņpadsmit! 36 vienlaikus runājoši cilvēki vienā telpā?

Šoreiz pasākumam izvēlēta nevis kāda centra kafejnīca, kā ierasts, bet zināma eksotika, vismaz daļai dalībnieku – Andrejsalas „Imagine” studija. Nav brīnums, ka daži puiši, kas Andrejsalā līdz šim kāju nav spēruši, sarunā ar smaidu paziņo, ka sākumā sajutušies te kā geto, tomēr pēc pārdomu mirkļa secina, ka telpā ir itin omulīgi.

Sanākušos sagaida šīvakara „labās fejas”, tā gribas teikt par šīm spārnotajām būtnēm. Puiši pulcējas vienā telpā, meitenes otrā. Sajūta kā skolas klases vakaros. Sākums, pēdējiem dalībniekiem ceļu meklējot, aizkavējas. Mazliet nervozējot, tiek malkots vīns.

Tad jau arī beidzot visi sanākuši. Noskan zvaniņš un... Sākumā sarunas skan mazliet drudžaini, piepeša čala visapkārt, liekas, katrs steidz kaut ko pateikt par sevi, bet kad pirmais satraukums rimis, sākas arī sarunas. Tādas – ar ieklausīšanos. Pēc zvaniņa signāla notiek dalībnieku nomaiņa pie galdiņiem.

Esmu apsvērusi, vai izmantot izklaides pēc pāris fiktīvas biogrāfijas jebšu ne. Beigās tomēr atturos, pirmkārt, pamanu, ka puiši vairāk cenšas stāstīt paši. Reklāma tomēr. Tas mazliet raisa smaidu. Bet lai.

Citiem, savukārt, jau ir ļoti konkrēti jautājumi. Topā, protams, tūlīt aiz vārda noskaidrošanas, ir apvaicāšanās par izglītību, darbu, brīvā laika interesēm un tamlīdzīgi. Gadās arī pa oriģinālākam jautājumam, piemēram, par to, kas tīk labāk – vanna vai duša. Ar dažiem saruna turpinās vēl zvaniņam noskanot un puisim pieceļoties, kad vēl tiek steigti pēdējie vārdi – kaut vai, ieteikums noteikti noskatīties filmu „Pāri visumam”.

Pēcāk, runājot ar pārējām meitenēm, kas ņēmušas dalību šīvakara flirtā, secinām, ka vakars pagājis pat apbrīnojami ātri. Tā, ka varētu vēl. Pēc pauzes. Bet, iespējams, tieši tā ir labi. Ka nav pārsātinājuma.

Sarunas ir saistošas kaut ar tamdēļ vien, ka cilvēki, kas piedalās „Vakara Flirtā” ir neiedomājami dažādi, tādus interešu lokus vai profesijas pārstāvoši, ar ko ikdienā nesanāk vai nav nepieciešamības saskarties, un pat, ja nerodas savstarpējas simpātijas, pat ja izpaliek plusiņi, tas ir lielisks veids, kā saprast, cik bezgala dažādi ir cilvēki mums apkārt. Ne vienkārši apzināties dažādību kā faktu, bet kaut uz mirkli pieņemt to otru, varbūt ļoti atšķirīgo/interesanto/savādo par savu sarunas biedru. Manā gadījumā – tie ir ārkārtīgi daudzi tehniski un praktiski orientēti puiši, kas pagūst dalīties pat tādās tēmās, kā pēdējā laika tendences zemesgabalu pārdošanā un uzņēmējdarbībā (ar visu statistiku un cipariem pie tam). Kādu puisi izdodas izprovocēt, lai nodemonstrē klavierspēles prasmes (viņš galu galā piesakās kā mūziķis). Nu labi, gadījies, ka sēžu netālu no klavierēm. Jā, spēlēt izrādās puisis patiesi prot. Sarunai spriedze noņemta.

Un vēl kāda vērā ņemama likumsakarība, kas nemēdz izpalikt – Rīga ir maza un ir pilnīgi neiespējami nesastapt tuvākus vai attālākus paziņas, nemaz nerunājot par piepešām atklāsmēm, ka ar šo cilvēku izrādās esi mācījies paralēlklasēs. Šādi atklājumi, protams, padara sarunas vai nu daudz mulsinošākas vai arī daudz interesantākas, manā gadījumā gribu atsaukties uz pēdējo.

Jā, garlaicīgi nav. Arī vecuma un attieksmes ziņā ļoti atšķirīgi cilvēki. Vecumu nevienam konkrēti neprasu, bet noprotu, ka tas svārstās no 18 līdz pāri trīsdesmit. Kā vēlāk stāsta Zane Mauriņa, aktīvākās vecuma grupas arī ir jaunieši no 20 – 30gadiem, tāpēc šie pasākumi notiek visbiežāk. Savukārt vecuma grupā 30-40 un 40-50 pasākumi ir retāki, apmēram reizi divos mēnešos, jo aktīvākas ir sievietes, vīrieši šajā vecuma grupā piesakoties daudz retāk.

Ir tādi, kas nākuši ziņkāres dēļ, izklaides pēc, ir puišu bariņš – draugi, kas ieradušies kopā. Pamanu, ka arī vairākas meitenes nākušas kopā ar draudzenēm. Drošāk tomēr. Tomēr ir arī tādi, kas atklāti pasaka, ka nākuši meklēt otro pusīti.

Klāt arī plusiņu likšanas laiks. Jāatzīst, pret pasākumu esmu izturējusies mazliet vieglprātīgi. Man tā tiešām likusies interesanta izklaide. Visai dāsni salieku plusiņus, atceros daļu vēlamo un nevēlamo sarunas biedru, bet ne visus uzreiz, tamdēļ plusiņi brīžam sanāk arī uz labu laimi ielikti.

Šī vakara daļa ir galā. Daži vēl risina iesāktas sarunas. Jau nākamās dienas vidū, pasākuma organizētāju mājas lapā (www.vakaraflirts.lv) manāmi satraukuma pilni apvaicājumi pēc rezultātiem. Tā kā dalībnieku šoreiz bijis vairāk, kā ierasts, nākas pagaidīt. Pašā vakarā uzzinu arī savējos. Kā nereti gadās, plusiņus visai dāsni dalījusi esmu tiem, no kuriem pretī tos neesmu saņēmusi. Un otrādi. Seši atzinīgi plusiņi manā kontā, no kuriem sakrīt divi. Statistika.

No pasākuma organizatorēm uzzinu, ka Valentīndienas flirtā lielākais plusiņu skaits kādai meitenei bijis 15 un lielākais abpusējo simpātiju skaits –11 (citai meitenei). Savukārt puišiem lielākais plusiņu skaits bijis 14 un abpusējo simpātiju skaits – 10 (arī divi dažādi puiši). Parasti aptuveni 97% no cilvēkiem sakrītot vismaz viena abpusēja simpātija.

Taujājot par to, vai šīs iepazīšanās uz labu laimi bijušas arī ar nopietnākām sekām par pāris randiņiem, uzzinu, ka ārzemēs veiksmes stāstu ir gana daudz, tostarp interesants liekas viens – sieviete Amerikas ātrās iepazīšanās vakarā iepazinusies ar puisi, kurš dzīvojis viņai kaimiņos, taču viņa puisi līdz šim nebija pamanījusi. Vēlāk viņi apprecējās. Arī Latvijā, neskatoties uz pasākuma pagaidām neilgo vēsturi, zināmas laimīgas sastapšanās.

Turklāt, izrādās arī, ka „Vakara Flirts” nav tikai rīdzinieku privilēģija vien, uz to brauc arī no reģioniem (salīdzinoši jauniešu grupās vidēji tie ir 10-20%, bet vecuma grupā pēc 30 tie ir jau 30-40% un vairāk).

Jāpiebilst, ka jaunākā iecere, kas tiks realizēta marta sākumā ir Krievu Vakara Flirta atklāšana.

To, ka ikvienam šādi iespējams atrast īsto un vienīgo, nevar apgalvot. Bet to, ka šis ir viens no veidiem kā to izdarīt, gan.