Uz jautājumu: „Kādu produktu un pakalpojumu ikdienas patēriņu jums visticamāk nāksies samazināt cenu pieauguma un valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā?” ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka plāno samazināt atsevišķu pārtikas produktu pirkumus. Visticamāk, ka patēriņa kritums skars saldumu, našķu un konditorejas izstrādājumu kategorijas, kā arī žurnālu, avīžu un grāmatu pirkumus un cigaretes. Vairāk nekā 20% iedzīvotāju plāno samazināt tēriņus sadzīves pakalpojumiem un remontiem, sagaidāms, ka tikpat daudz cilvēku mēģinās sabalansēt savu budžetu, atsakoties no ceļojumiem. Iespējams, grūtākus laikus nāksies piedzīvot kino, teātru, un koncertu organizētājiem, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, jo 1/5 iedzīvotāju plāno samazināt arī šo pakalpojumu grupu patēriņu. Tikpat daudz cilvēku rūpīgāk apdomās arī tēriņus tradicionālajās brīvdienu iepirkumu tūrēs uz lielveikaliem. Alkohola un apģērbu pirkumus domā ierobežot 16% Latvijas iedzīvotāju. 8% respondentu plāno samazināt personiskā un sabiedriskā transporta pakalpojumus. Cilvēki pēc 55 gadiem, pensionāri un cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk nekā pārējo demogrāfisko grupu respondenti samazinās patēriņu tādās grupās kā ikdienas pārtika (apstiprinoši atbildēja 40% respondentu šajā vecuma grupā), žurnāli, avīzes, grāmatas (30% šajā vecuma grupā).
„Tas, ka esošajā situācijā vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju plāno izvēlēties lētākus piedāvājumus, liecina, ka kritīsies mazumtirdzniecības apjomi, savukārt ātrās aprites produktu kategorijās daudziem zīmoliem var būtiski mainīties līdzšinējā tirgus situācija,” uzskata GfK Baltic direktore Iluta Skrūzkalne, „Cilvēki ir sākuši pastiprināti pievērst uzmanību cenām, visticamāk, daudzi pārskatīs gan savu līdzšinējo pārtikas produktu „grozu”, gan arī iecienītos zīmolus, kritīsies arī ilgtermiņa mājsaimniecību preču pieprasījums. Šādā situācijā cilvēki kļūst racionālāki - vispirms atsakās no tā saucamajām impulsa precēm, sāk rūpīgi plānot pirkumus, retāk iegriezties veikalos, lai nekristu kārdinājumā tērēties. Uzņēmumiem tas pamatā nozīmē pieprasījuma un patērētāju kopuma izmaiņas, īpaši konkurences piesātinātos sektoros. Uzņēmumi šādos laika periodos parasti izvēlas vienu no divām stratēģijām - gudrākie pārstrukturizē produktu portfeli, pielāgojoties jaunajai situācijai, bet ātrākie uzsāk cenu karus. Ilgtermiņā šādās situācijās gudrākie apsteidz ātrākos.“
GfK Baltic pētījumu veica no 12. līdz 24. janvārim, visā Latvijā aptaujājot 508 iedzīvotājus. Apsekojumā tika izmantota nejaušas stratificētas izlases metode, kas iegūtos rezultātus ļauj attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistisko kļūdu.
„GfK” ir piektā lielākā pētījumu aģentūra pasaulē, GfK grupā ietilpst vairāk nekā 150 kompānijas, kuras darbojas vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē. Patlaban GfK grupā strādājošo skaits pārsniedz 8700 cilvēkus. Centrālajā un Austrumeiropā GfK Group patlaban ir pārstāvēta 17 valstīs. „GfK” grupas pētniecības aktivitātes aptver šādas struktūrvienības: patērētāju pētījumus (ad hoc), mazumtirdzniecība un tehnoloģijas, patērētāju uzvedības monitorings, mediji un veselības aprūpe.
