Jau ziņots, ka plkst.2.30 sākās acij nemanāma pilnmēness spožuma samazināšanās, bet pēc tam Mēnesi pamazām pārklāja tumša zona. Piecdesmit minūtes Mēness bija redzams kā tumšs sarkani brūns disks - tas bija iegājis Zemes ēnā. Sākotnējā spožuma samazināšanās bija saistīta ar Mēness ieiešanu Zemes pusēnā.
Pusēnas aptumsums sākās plkst.2.35, daļējā aptumsuma sākums bija plkst.3.43, kad Mēness diskā parādījās tumšs "robs". Daļējā aptumsuma noslēgums būtu vērojams plkst.7.09. Laika posmā no plkst.5.01 līdz plkst.5.52 Mēness pilnībā atradās Zemes ēnā.
"Diemžēl laika apstākļi kārtējo reizi bija nelabvēlīgi, lai vērotu reto dabas parādību. Pārlūkojot laika karti, varēja secināt, ka izredzes kaut kur vērot Mēness aptumsumu bija mazas," atzina Gillis. Viņš gan norādīja, ka šogad vēl būs iespēja vērot daļēju Mēness aptumsumu: "Tā kā šoreiz reto parādību neizdevās saskatīt, būs vēl lielāka motivācija gaidīt nākamo reizi," uzsvēra Gillis.
Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība, ne visi novērojami Eiropā. Pasaulē Mēness aptumsumi notiek vidēji divas līdz trīs reizes gadā.
Latvijas iedzīvotājiem ne šoreiz, ne arī iepriekšējos gados nav veicies ar laika apstākļiem - 2006.gada 7.septembrī un pērn 3.martā un 4.martā Mēness aptumsums nebija novērojams mākoņainā laika dēļ. Iepriekšējā novērošanai labvēlīgā reize bija 2004.gada 28.oktobrī, kad aptumsums notika agri no rīta.
Tā kā Zemi iekļauj atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā Mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī.
Nākamā iespēja novērot daļēju Mēness aptumsumu, kad Mēness pilnībā netiks aptumšots, Latvijā būs jau šovasar, 16.augustā, savukārt tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Mēness aptumsums, kuram varēs novērot gan sākumu, gan beigas, būs tikai 2015.gada 28.septembrī. Līdz tam laikam būs piedzīvoti vairāki daļējie un nepilnīgi novērojami pilnie Mēness aptumsumi.
