Viens no iemesliem šim procesam varētu būt tas, ka, augot inflācijai, vairāk patērētāju revidē savu maku saturu un izvēlas lētākus produktus. Tādējādi, iespējams, piepildās arī tirgus speciālistes, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktores Ingūnas Gulbes iepriekš paustais, ka pārtika varētu būt tas, uz ko vairums kredītņēmēju mēģinās taupīt, izvēloties lētākus produktus, raksta "Dienas Bizness".
Tāpat paredzams, ka ražotāji mēģinās saražot lētāku produkciju un tas nozīmē, ka varētu augt lētā segmenta preču ražošana.
Arī "Elvi grupas" ģenerāldirektors Ģirts Kurmis iepriekš atzīmēja, ka patērētāji daudz racionālāk izsver, ko un kā pirkt un cik viņi par to ir gatavi maksāt.
Visbūtiskāk apjomu samazināšanās šā gada pirmajos mēnešos ietekmējusi maizniekus. Kā laikrakstam skaidroja Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) vadītājs, AS "Roga-Agro" valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis, patlaban ļoti izteikti jūtams pieprasījuma kritums pēc maizes izstrādājumiem un tas nozīmē, ka ražotājiem vērojams ražošanas samazinājums.
Ja gada pirmajos mēnešos - janvārī, februārī - tradicionāli esot vērojams apjomu kritums, tad šogad tas ir vēl par 10%-15% lielāks, lēš LMB vadītājs.
Skaidrojot iemeslus, Circenis pieļāva, ka tā ir vispārējā cilvēku nespēja nokārtot parādus ar bankām, komunālos maksājumus, jo naudas makā nepaliek vairāk un tāpēc pircēji sāk taupīt. Iespējams, patērētāji dod priekšroku lētākām precēm, piemēram, kartupeļiem, pieļāva Circenis.
Līdzīgu viedokli laikrakstam pauda lielākā maizes ražošanas uzņēmuma AS "Hanzas maiznīcas", kas aizņem teju 30% tirgus, mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners, sakot, ka dārgākas maizes vietā pircēji izvēlas citus lētākus produktus.
Tiesa, maizes patēriņa samazinājums nav pēdējo mēnešu vai pēdējā gada notikums, bet tas turpinoties jau ilgstoši. "Hanzas maiznīcas" būtisku apjomu kritumu gan neizjūt, bet Vegners atzīst, ka, "ja agrāk maizi vienkārši varēja nolikt plauktā un to pirka, tad šobrīd jāpielieto dažādi mārketinga triki, tostarp cenu akcijas, lai to pārdotu".
Kā atgādina laikraksts, izejvielu sadārdzinājuma dēļ maizniekiem nācās celt cenas. Ne visi izturējuši konkurenci un ražošanu pārtraukuši, tostarp "Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika", "Zelta kliņģeris" un citas.
To, ka maizes patēriņa samazinājums, iespējams, audzējis pieprasījumu pēc kartupeļiem, kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes locekle un izpilddirektore Edīte Strazdiņa atzīst kā diskutējamu jautājumu. Tiesa, šogad pieprasījums pēc kartupeļiem salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn audzis par 20% un, visticamāk, to sekmējusi šā gada zemā tupeņu cena - 0,15 lati par kilogramu pretstatā 0,22 latiem pērn.
Kopumā citu dārzeņu patēriņš šogad nav būtiski mainījies un ir samērā vienādā līmenī, vērtēja Strazdiņa. Tiesa gan, pieprasījums pieaug gadījumā, ja kādai precei ir akcijas cena.
Pieprasījuma samazinājuma tendences novērojis arī piena pārstrādes SIA "Mālpils piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Rolands Jomerts. "Cilvēki nevar atļauties palikt parādā bankai, arī komunālie maksājumi jāveic un vienīgais, uz ko var ieekonomēt - veidot pārtikas grozu lētāku," viņš skaidroja.
Apjomu kritums vēl tikai ir gaidāms, jo no 1.aprīļa sagaidāms elektroenerģijas sadārdzinājums. "Nekas skaists nav gaidāms, būsim spiesti samazināt izejvielas iepirkumu," atzīst Jomerts.
AS "Rīgas piena kombināts" (RPK) sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka šā gada sākumā samazinājušies siera pārdošanas apjomi, kas, iespējams, skaidrojams ar augsto cenu un cilvēku zemo pirktspēju pēcsvētku periodā.
Patlaban RPK lielai daļai veikalu piedāvā sieru par akcijas cenu, kas ir par 20% zemāka, un tagad siera pārdošanas apjoms ir pieaudzis. Tāpat samazinājies RPK skābā krējuma izstrādājumu pārdošanas apjoms, savukārt pieaudzis "Rasa" skābā krējuma noiets, bet piena, kefīra pārdošanas apjomi RPK nav mainījušies.
Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā (LPCS) laikraksts uzzināja, ka šomēnes sarukuši siera ražošanas apjomi, jo augstās cenas dēļ samazinājies pieprasījums, taču konkrēti dati būs zināmi tikai nākamnedēļ. Pēc LPCS datiem, šā gada janvārī sviesta uzkrājumi bija 386,8 tonnas, kas ir par 70% lielāki nekā pērn janvārī, taču siera uzkrājumi par 19% sarukuši un bija 1193,4 tonnas.
Cenu pieaugums nav skāris cūkgaļas ražotājus un iespējams, ka šī iemesla dēļ pieprasījums pēc tās palicis iepriekšējā līmenī. Tiesa gan, pēdējās nedēļās pārdošanas apjomi ir strauji nokritušies, taču, kā pieļāva valstī lielākā cūku ražošanas uzņēmuma SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts, tas noticis pieaugošā cūkgaļas importa dēļ no Igaunijas un varētu būt īslaicīgi.
Uzņēmuma vadītājs stāstīja, ka aptuveni 5% pircēju gan iegādājas mazāk cūkgaļas, bet pagaidām vēl nevar runāt, ka tas ir masveidīgs process. Viņš arī noraida apgalvojumus, ka pircēji taupīs uz pārtiku, taču "dārgo sortimentu pirks mazāk".
To, ka šogad vērojams būtisks pieprasījuma apjomu kritums pat par 20%, "Dienas Biznesam" stāstīja arī alkoholisko dzērienu ražotāja SIA "Berlat grupa" direktors Alvis Batņa. Šā gada pirmie mēneši esot jūtami sliktāki un Batņa to skaidro ar vispārējo ekonomikas situāciju un pirktspējas samazinājumu. Viņš tomēr cer, ka šis process būs īslaicīgs.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, decembrī, salīdzinot ar 2006.gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 14,8%.
Pērn strauji pieauga maizes cenas - par 38%, piena produktu - par 27,8%, siera - par 42,9% u.c. Lētāki gada laikā kļuvuši kartupeļi - par 13,9%. LTVC dati liecina, ka galveno pārtikas preču cenas veikalos gada laikā vidēji palielinājušās par teju 19%. Gada inflācija janvārī sasniedza 15,8%.
