Pirms līgumu parakstīšanas Koķe skaidroja, ka šogad līgumi nedaudz atšķiras - tiek noteikta ne tikai speciālistu sagatavošana, bet arī zinātniskā un pētnieciskā darbība. "Domāju, ka, strādājot ar vienu domu, mēs spēsim augstākās izglītības programmas padarīt pievilcīgas gan topošajiem nozares speciālistiem, gan atbilstošas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.
Ministre norādīja, ka augstskolas savā darbībā ir autonomas un pietiekami patstāvīgas, taču aicināja neaizmirst, ka autonomijas otra puse ir arī atbildība: "Tāpēc es aicinu atbildīgi un drosmīgi realizēt šo patstāvību," norādīja Koķe. Tāpat ministre augstskolu rektorus un prorektorus, kas bija ieradušies parakstīt līgumus, aicināja kopīgi domāt par izcilības kritēriju noteikšanu arī augstskolās.
Koķe rosināja augstskolu rektorus domāt par to, kā panākt, lai speciālisti pēc augstskolas absolvēšanas strādātu savā profesijā.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Uldis Grāvītis norādīja, ka to varētu panākt vienīgi ar kredītu dzēšanas reglamentu, piemēram, ar nosacījumu, ka valsts atmaksā noteiktu daļu studiju kredīta, ja speciālists konkrētu laiku strādā savā jomā.
Savukārt Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Brūnavs informēja, ka akadēmija uzsākusi trīspusēju līgumu slēgšanu starp akadēmiju, studentu un darba devēju. Darba devējs studiju laikā topošajam speciālistam piešķir stipendiju 150 eiro (105 latu) apmērā ar nosacījumu, ka pēc studiju beigām jaunais speciālists konkrētajā uzņēmumā strādā 3 līdz piecus gadus, līdztekus atstrādājot arī studiju laikā piešķirtos līdzekļus. Tādējādi studiju laikā jaunietim ir iespējas pilnvērtīgi mācīties un izdzīvot, uzsvēra Brūnavs.
Ar augstskolām noslēgtajos līgumos noteikts studiju vietas bāzes finansējums, studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksām, valsts budžeta dotācijas un sagatavojamo speciālistu skaits.