Virsdiriģentu vēstulē teikts „Dziesmu svētki, ir Latvijas nacionālā bagātība, kas ir starptautiski atzīta un ietverta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot tā samazinājumu, var apdraudēt turpmāko šīs tradīcijas attīstību.”
Pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz viena – līdz 9. klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmu svētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātājtautu.
Iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā Ministru kabinetam tika gatavots noteikumu projekts, kas paredzēja Pamatizglītības standartā vienu paraugprogrammas variantu, kas saglabāja līdzšinējo stundu sadalījumu mācību priekšmetiem (papildinot vien to ar stundām angļu valodai no 1. klases) un otru variantu, kas pieļāva skolām plašas iespējas pašām izlemt ar cik stundām mācīt katru no mācību priekšmetiem. Tas var novest pie stundu samazinājuma arī citiem mācību priekšmetiem.
Gan virsdiriģenti, gan pedagogu organizācijas norāda, ka šķietamas skolu autonomijas vārdā – var tikt apdraudētas visiem vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas. Tas rada arī nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem, jo standartos ietvertās prasības skolēniem minētajā projektā netiek mainītas. Līdz ar to skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību. Var sākties arī bērnu agrīna specializācija - pazaudējot pamatizglītības daudzpusību un nedodot iespēju pilnvērtīgi atklāties katra jaunieša radošajām potencēm. Turklāt vēstulē norādīts, ka „līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija nav pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.”
Vēstulē izteikts aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai, tātad arī ministram Vjačeslavam Dombrovskim, rūpīgi sekot līdzi mūzikas mācīšanas kvalitātei, sekmējot muzikālo prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai Latvijā saglabātos tradicionālā a cappella dziedāšana, kā arī skolēnu vēlēšanās un spēja dziedāt koros.
Par vēstulē minēto diskutablo MK noteikumu projektu jau iepriekš publiski vairākkārt kritiski izteikušies virsdiriģenti Romāns Vanags, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Ints Teterovskis un Andrejs Mūrnieks. Virsdiriģents Ivars Cinkus aicinājis valdību nopietnāk pievērsties Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai un tās pārmantošanas procesa nodrošināšanai.
Vēstule Ministru prezidentam
Ministru prezidentam a. god. Valdim Dombrovska k-gam!
Par MK noteikumu projektu "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" VSS-1078
Mēs – XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti – aicinām saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā (standartā un paraugprogrammās), kas garantē divas mācību stundas nedēļa mūzikai līdz 6. klasei un vismaz vienu – līdz 9. klasei.
Mūzikas tradīcijas, tai skaitā Dziesmu svētki, ir Latvijas nacionālā bagātība, kas ir starptautiski atzīta un ietverta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot tā samazinājumu, var apdraudēt turpmāko šīs tradīcijas attīstību.
Piedāvātais MK kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu" VSS-1078, ko noraida ne tikai mūzikas pedagogi, bet arī citu mācību priekšmetu skolotāju biedrības, paredz pieļaut stundu skaita samazinājumu vairākos mācību priekšmetos. Līdz ar to – šķietamas skolu autonomija vārdā – ir apdraudētas vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas. Skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību, kā arī rada nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem. Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav arī pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.
Pret patlaban spēkā esošo pamatizglītības paraugprogrammu mācību priekšmetu pedagogi nav izteikuši nekādas pretenzijas. Tās priekšrocības faktiski atzīst arī projekta veidotāji, iekļaujot MK grozījumu projektā patlaban spēkā esošo paraugprogrammu (ar nelieliem papildinājumiem) kā otro iespējamo pamatizglītības paraugprogrammas variantu.
Tādēļ lūdzam šogad apstiprināt MK noteikumus – iekļaujot tikai un vienīgi līdzšinējo pamatizglītības paraugprogrammas variantu (ar izmaiņām, kas skar angļu valodu un vēsturi), kas saglabā mūzikas mācīšanai nepieciešamo stundu skaitu nedēļā.
Vienlaikus aicinām IZM rūpīgāk sekot līdzi mūzikas mācīšanas kvalitātei (iesaistot šajā darbā metodiskās apvienības, mūzikas skolotāju biedrības un valstiskās struktūras), sekmējot muzikālo prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai Latvijā saglabātos tradicionālā a cappella dziedāšana, kā arī skolēnu vēlēšanās un spēja dziedāt koros, kas rezultējas Dziesmu svētku kustībā.
Cerot uz Jūsu personisko atbalstu,
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti:
Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Andrejs Jansons, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Roberts Liepiņš, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Mārtiņš Ozoliņš, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Ints Teterovskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Gido Kokars, Edgars Račevskis
Foto: Ivars Cinkus. Publicitātes foto