Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% aptaujāto norādīja, ka prot strādāt ar datoru, no tiem 45% atbildēja, ka "prot labi strādāt", un 20% atzīmēja, ka "prot nedaudz strādāt" ar datoru. 32% aptaujāto norādīja, ka neprot strādāt ar datoru.
2007.gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmanto 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lieto 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados. 2004. un 2005.gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti galvaspilsētas iedzīvotājiem, informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.
Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām - to atzinuši 55% respondentu, dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana - 55%, elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana - 51%.
Raksturojot attieksmi pret darījumu kārtošanu elektroniskā vidē, 43% aptaujāto atbildēja, ka internetu "regulāri" vai "dažkārt" ir izmantojuši dažādu maksājumu veikšanai, 34% - dažādu pirkumu veikšanai, 28% - ceļojumu, viesnīcu rezervēšanai.
Uz jautājumu "Vai Jūs zināt, ko nozīmē jēdziens "e-pakalpojums?", 13% Rīgā dzīvojošo atbildēja, ka "labi zina", 46% norādīja, ka "aptuveni zina", bet 36% atzīmēja, ka "nezina", ko nozīmē šis jēdziens. Kopumā to, ka pēdējā gada laikā ir izmantojuši kādu no Rīgas pašvaldības e-pakalpojumiem, norādīja 14% rīdzinieku.
Pētījumā tika noskaidrots arī respondentu informētības līmenis par Rīgas pašvaldības darbu. Iegūtie dati liecina, ka labi informēti par to ir 26% rīdzinieku, bet par vāji informētiem sevi atzina 65%. Respondenti, kuri jutās vāji informēti par Rīgas pašvaldības darbu, kā galveno iemeslu neinformētībai minēja to, ka "nav bijusi vajadzība iegūt informāciju" - 67%, bet 19% atzīmēja, ka "ir grūti iegūt informāciju".
Pieci biežāk minētie vēlamie informācijas iegūšanas veidi par pašvaldības darbu ir televīzija - 47%, Rīgā izplatītās bezmaksas avīzes - 31%, radio - 28%, īpaši informatīvi materiāli - 20% un centrālie laikraksti - 20%.
Salīdzinot pērn un iepriekš veikto aptauju datus, jāsecina, ka 2007.gadā iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka informāciju par Rīgas pašvaldības darbu vislabprātāk iegūtu no Rīgā izplatītajām bezmaksas avīzēm, no interneta, no domes interneta mājaslapas "www.riga.lv" vai neformāliem kanāliem.
Biežāk norādītās dzīves situācijas, par kurām iedzīvotāji vēlas saņemt informāciju no Rīgas domes, ir sociālās problēmas - 38%, mājoklis, īpašums - 35%, darbs - 30% un saslimšana - 25%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2007.gadā, salīdzinot ar 2003.-2005.gadu, palielinājusies domes interneta mājaslapas popularitāte.
Pētījumā tika aptaujāti 840 respondenti no Rīgas vecumā no 15 līdz 74 gadiem ar tiešās intervijas palīdzību. Pētījums veikts pagājušā gada decembrī.
