"Rīgas domei ļoti nopietni jāapdomā, kam ļaut vai neļaut iet, tāpat jāizvērtē konfrontāciju risks, saskaņojot pretēju uzskatu gājienus. Protams, ka pastāv risks, un policija būs gatava visdažādākajām situācijām," sacīja Segliņš.
Iekšlietu ministrs apliecināja, ka policija 16.marta pasākumiem gatavosies ar ļoti lielu atbildību. "Mūsu uzdevums ir nepieļaut masu nekārtības. Vērsīsimies ar vislielāko bardzību pret katru, kas izraisīs nekārtības," uzsvēra Segliņš.
Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins pastāstīja, ka barjeras pie Brīvības pieminekļa 16.martā būs, bet gājēju un transporta satiksme būtiski ierobežota netikšot, izņemot brīžus, kad to vajadzēs darīt piespiedu kārtā, lai norobežotu pretēju uzskatu grupas.
Arī Voins atzina, ka pastāv konfrontācijas iespējas, jo dalībnieki varētu pie pieminekļa nonākt tuvā laika brīdī. "Nedrīkst pieļaut, ka vienlaicīgi varētu notikt diametrāli pretēji pasākumi," sacīja Voins.
Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks pauda bažas, ka Latvijas Antifašistiskā komitejas pārstāvji, kuriem pasākums pieteikts visagrāk, varētu palikt pie Brīvības pieminekļa un sagaidīt savus idejiskos pretiniekus.
Voins šodien iepazīstināja Segliņu ar diviem policijas darba plāniem par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu leģionāru piemiņas dienā, 16.martā.
Kā pastāstīja VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane, viens plāns būs par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ar leģionāru piemiņas dienu saistītos pasākumos, bet otrs - par vispārējās kārtības nodrošināšanu galvaspilsētā šajā dienā.
Policijas darba plāna izstrādē kopīgi strādāja Rīgas Pašvaldības policija, Galvenā kārtības policijas pārvalde un Drošības policija.
Jau ziņoja, ka ik gadu policija jau dažas dienas pirms 16.marta sāk strādāt pastiprinātā režīmā.
Kā informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, Rīgas domē ir saņemti pieci pieteikumi no personām un organizācijām, kas vēlas rīkot gājienus un sapulces 16.martā.
Jau pērnā gada 21.novembrī savu pieteikumu iesniedza Nacionālā spēka savienība, bet, tā kā šī partija nav pārreģistrējusies, tai rīkot gājienu ir atteikts.
16.martā gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot organizācija "Daugavas vanagi Latvijā".
Privātpersona Jurijs Kotovs vēlas no plkst.11 līdz 13.30 pie Brīvības pieminekļa 16.martā rīkot sapulci par sociālajām problēmām un denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli.
Pieteikumu sapulcei pie Okupācijas muzeja 16.martā no plkst.10 līdz 11 iesniedzis Igors Šiškins un "Gustava Celmiņa centrs", kuri vēlas pieminēt brīvības cīnītājus.
Rīgas izpilddirektors ir informējis Šiškinu, ka viņam kā administratīvi sodītai personai likums liedz uzņemties atbildību par publiska pasākuma norisi.
29.februārī - "pēdējā likumā paredzētajā dienā" - pieteikumu iesniedza Latvijas Antifašistiskā komiteja, kura no plkst.9.45 līdz 10.45 vēlas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa "nacisma upuru piemiņai".
Kā pastāstīja Grīnbergs, visi saņemtie iesniegumi par vēlmi 16.martā rīkot publiskus pasākumus ir nodoti izvērtēšanai drošības struktūrām, kurām jāsniedz atzinums, vai nepastāv reāls apdraudējums sabiedrības interesēm.