Tikai 12% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 8.marts nav nozīmīga diena, un viņi to nesvin.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušās atšķirības attieksmē pret Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu dažādu tautību pārstāvju vidū. Ja pirms gada latviešu vidū tikai 35% uzskatīja šos svētkus par ļoti nozīmīgiem, kurus vienmēr atzīmē, bet krievu vai citu tautību cilvēku vidū šie svētki ļoti nozīmīgi bija 71%, tad šajā gadā sieviešu dienu par ļoti nozīmīgu uzskata 47% latviešu un 62% cittautiešu.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atzīmē Starptautisko sieviešu dienu, lielākā daļa to dara kopā ar ģimenes locekļiem - 72%, 8.martu kopā ar draugiem atzīmē 45% respondentu, bet darbā ar kolēģiem - 26% iedzīvotāju.
Visbiežāk 8.martu kopā ar ģimenes locekļiem atzīmē tie respondenti, kas ir precējušies un dzīvo kopā ar partneri. Ar draugiem biežāk sieviešu dienu atzīmē neprecēti cilvēki, bet kopā ar darba kolēģiem - cilvēki, kas ir precējušies, bet nedzīvo kopā ar partneri, kā arī tie, kas ir šķīrušies vai atraitņi.
Latvijas iedzīvotāji, kas atzīmē sieviešu dienu, visbiežāk - 90% gadījumu - šajos svētkos dāvina vai arī dāvanā saņem ziedus, kam seko dāvanu dāvināšana vai to saņemšana - 33%.
"TNS Latvia" iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norādīja, ka, analizējot sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, var redzēt atšķirības starp latviešiem un cittautiešiem 8.marta dāvanu izvēlē - attiecīgi 44% no cittautiešiem, kas atzīmē 8.martu, dāvina dāvanas, bet latviešu vidū tā dara 24%.
Vispopulārākie ziedi, ko dāvina sievietēm ir rozes - 50%, nedaudz retāk - 38% - tiek dāvinātas tulpes, savukārt kā trešie biežāk dāvinātie ziedi 8.martā ir neļķes.
58% no vīriešiem, kas 8.martā dāvina ziedus, norādījuši, ka Starptautiskajā Sieviešu dienā dāvina rozes, kam seko tulpes - 30%, savukārt sievietes kā iecienītākos vai biežāk saņemtos ziedus vienlīdz bieži norādījušas tulpes un rozes. Atšķirību iespējams skaidrot ar to, ka sievietes 8.martā apsveic arī viena otru, nevis tikai saņem ziedus no vīriešiem.
Aptauju "TNS Latvia" veica laikā no 19. līdz 25.februārim, visā Latvijā aptaujājot 496 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
