Sieviešu cīņa par savām tiesībām aizsākās jau krietni agrāk - 1857.gada 8.martā, kad Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu pret zemajām algām un 14 stundu darba dienu.
1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu bērniem strādāt un iegūtu balss tiesības vēlēšanās.
Eiropā Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt kopš 1911.gada, Austrumeiropā - kopš 1913.gada. 1977.gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā tiek pausta vēlme, lai visas tās dalībvalstis 8.martu par godu cīņai par sieviešu tiesībām pasludina par Starptautisko sieviešu dienu.
Bijušajā Padomju Savienībā 8.marts bija kļuvis par "sarkano tulpju dienu", kad siltumnīcā uzziedināta tulpe un kāda sīka dāvaniņa tika visām sieviešu kārtas būtnēm - no bērndārzniecēm līdz veco ļaužu pansionātu iemītniecēm. Kopš 1966.gada līdz PSRS sabrukumam tā bija arī brīvdiena.
Latvijas Saeima 2007.gada 24.maijā pēc vairāku gadu pretestības pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot, ka 8.martā tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena.
