Lielākā daļa tirgotāju (Drogas, Eiroaptieka, Elvi, Mego, Narvesen, Prisma, Stockman u.c.) dubulto cenu atspoguļošanu uzsāka jau pirms 1.oktobra. No šodienas cenu abās valūtās norāda arī mazie tirgotāji, kam cenu atveidošana ir darbietilpīgs roku darbs.
Kā konstatēja LTA prezidents Henriks Danusēvičs, dubultā cenu atspoguļošana ne visur rit raiti un ne visur cenas norādītas pircējiem pārskatāmi. Tipisks piemērs dažādai cenu atspoguļošanai ir veikali un pakalpojumu sniegšana lidostā „Rīga”. Tā pazīstams ziepju tirgotājs lielākajai daļai preču vispār nenorāda cenas un tur, kur izliktas cenu zīmes, uz tām ir tikai lati. Neveiksmīgas cenu zīmes ir turku operatora veikalos, kur vispirms ir valūtas nosaukums viens aiz otra (Ls, EUR), tad seko cipari. No ērtības viedokļa valūtas nosaukumam vajadzētu būt savietotam ar summu. Pie tam ne katrs lidostas apmeklētājs saprot, ka lats ir vērtīgāks par eiro. Daļa tirgotāju, kam ir mazas cenu zīmītes, uzsākot dubulto cenu atspoguļošanu, vairs nenorāda cenu par preces mērvienību (vienam litram vai kilogramam). Ekskluzīvu preču tirgotāji pārsvarā „noapaļo” cenas. Šajā ziņā ar noapaļošanu visvairāk „grēko” Baltic Taxi, kas 3 latus pielīdzina 5 eiro (pareizi jābūt 4,27 eiro).
LTA piedalās eiro ieviešanas plānā astoņus gadus. „Savlaicīgi piedāvājām valdībai un bijām gatavi palīdzēt katrā pašvaldībā nodrošināt eiro ieviešanas konsultantu, kurš palīdzētu tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pareizi un ar minimālām izmaksām ieviest eiro. Skaidrojošā darba vietā valdība izvēlējās propagandas un elektronisko informācijas pasniegšanas ceļu. Tā ietvaros sadarbībā ar Finanšu ministriju esam izveidojuši speciālu žurnāla „Latvijas Tirgotājs” izdevumu, kas pieejams arī mājaslapā www.tirgotajs.lv, un kur ir pilnībā viss, kas tirgotājiem jāņem vērā eiro ieviešanas procesā,” stāsta Henriks Danusēvičs. Vēl bez visa šī valdība paredzējusi totālu kontroli. LTA aicina tirgotājus būt uzmanīgiem sakarā ar to, ka visa veida kontrolētāji pārbaudīs 30 000 tirdzniecības vietas, t.i. gandrīz pilnīgi visas Latvijā esošās.
„Eiro ieviešana prasa izmaksas. Atkārtoti skaidrojam, ka tām nevajadzētu pārsniegt 0,2 – 1% no tirgotāja gada apgrozījuma. Tad pie gada standartinflācijas eiro ieviešana nepārsniegs 10% no tās. Pārējais ir sekas no energoresursu un izejvielu cenu kāpuma, kvalificēta darbaspēka trūkuma. Tomēr vēl ir iespēja samazināt eiro ieviešanas izmaksas. Premjers vēl nav atbildējis uz mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas atvieglotu mazajiem un vidējiem tirgotājiem darbu 2013.gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē. Viens no tiem ir jautājums par eiro priekšpiegādi. Bankas pašreiz piedāvā tādu variantu, ka tirgotājiem decembra vidū jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā, lai saņemtu eiro priekšpiegādi, kas nodrošinās janvārī saņemot no pircējiem latus, atlikumu izsniegt eiro. Bet nepieciešamais, bankās „iesaldējamais”, naudas daudzums varētu nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, kā arī tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas „viskarstākajā” tirdzniecības laikā ap gadumiju, kad būs liels pieprasījums pēc precēm un tās jāiepērk. Mūsuprāt, bankām vajag izsniegt eiro priekšpiegādi kā īstermiņa kredītu, atbilstīgi izvērtējot klientu-tirgotāju kredītvēsturi un valstij nepieciešamības gadījumā sniegt garantiju mazajiem, mikro un vidējiem uzņēmumiem,” stāsta LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Foto: Latvijā sākusies eiro ēra. Foto (c) flickr.com