Šāda uztvere neveicina strādājošo centienus to strādāt intensīvi un ar atdevi, drīzāk tā veicina centienus "radīt priekšstatu" par intensīvu darbu, norāda pārskata autori.
Pētījuma dati ļauj secināt, ka Latvijā pārmaiņu laiki ir degradējuši daudzu strādājošo uztveri - vismazāk - 15% iedzīvotāju - uzskata, ka, lai dzīvē tālu tiktu, svarīgi ir smagi strādāt, turpretī 36% uzskata, ka svarīgi ir "pazīt pareizos cilvēkus".
62% Latvijas strādājošo atzīst, ka darbam viņu dzīve ir ļoti liela nozīme, un 33% atzīst, ka tam ir drīzāk liela nozīme.
Savukārt brīvajam laikam ļoti lielu nozīmi piešķir tikai 29% strādājošo. Latvijas iedzīvotāji strādā daudz, taču bieži vien darbs nav intensīvs. Darba intensitātes indekss, ko raksturo tādi kritēriji kā "strādāšana ātrā tempā" vai "strādāšana saspringtos termiņos", Latvijā ir viszemākais visā Eiropas Savienībā (ES). Otrs zemākais darba intensitātes rādītājs ir Lietuvā.
Pētījumā secināts, ka tikai 39,5% Latvijā strādājošo to dara ļoti ātri un 51% - saspringtos termiņos. Turklāt Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā ES vidēji, laikā no 2000.gada līdz 2005.gadam darba intensitāte auga, turpretī Latvijā būtiski nemainījās.
Zemajai darba intensitātei Latvijā var būt dažādi cēloņi, skaidro pārskata autori. Viens no cēloņiem ir lielāka darbinieku autonomija, kurai raksturīga maza vadības kontrole. Par iemeslu autori min arī atalgojumu, kas nemotivē strādāt intensīvi, kā arī nogurums un pārstrādāšanās. Darba tempus kavē arī novecojušos tehnoloģiju radītās darba procesa aizkavēšanās, kā arī maza piesaiste un lojalitāte uzņēmumam.
Pētījuma rezultāti liecina arī, ka trešdaļa respondentu pēdējā gada laikā domājuši par darbavietas maiņu.
