Arī Zatlers prognozēja, ka pēc saprašanās memoranda parakstīšanas varētu paiet pusgads, lai starp pusēm stātos spēkā abpusējs bezvīzu režīms.
Ārlietu ministrs arī sacīja, ka, saskaņojot saprašanās memorandu ar ASV pusi, notikušas arī konsultācijas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības prezidējošo valsti Slovēniju, tādēļ Riekstiņš uzskata, ka no Briseles puses nav gaidāma vēršanās pret Latviju saistībā ar saprašanās memoranda parakstīšanu.
Tomēr ministrs arī norādīja, ka, veicot tālākās darbības pēc saprašanās memoranda parakstīšanas, Latvijai būs nepieciešams veikt konsultācijas ar Briseli.
Latvija un Igaunija saprašanās memorandu par bezvīzu režīma ieviešanu ar ASV parakstīs vienā dienā - trešdien, 12.martā, paziņojis Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke.
Kā ziņo aģentūra DPA, to Penke paziņojis Briselē, kur viņš piedalās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē.
Par ieceri drīzumā slēgt memorandu ar ASV paziņojusi arī Slovākija. Datums, kad tas varētu notikt, vēl gan nav zināms, taču tas varētu notikt drīz. Kā norāda DPA, līdz ar to šīs trīs valstis pievienosies Čehijai, kas šādu vienošanos jau panākusi februārī.
Iepriekš ES aicināja Čehiju neparakstīt vienošanos ar ASV, kas varētu palīdzēt panākt bezvīzu režīmu Čehijas pilsoņiem iebraukšanai ASV. ES dalībvalstīm būtu "jāatturas uzņemties saistības vai parakstīt kaut ko tādu, kas varētu ietekmēt jomas, kuras atrodas kopienas vai savienības kompetencē", teica kāds Slovēnijas prezidentūrai tuvs avots.
Citas ES valstis un Eiropas Komisija ir nobažījušās, ka šis dokuments var radīt precedentu un noteiks jaunus drošības ierobežojumus ceļotājiem papildus tiem, par kuriem jau panākta Briseles un Vašingtonas vienošanās.
Kā norādīja Riekstiņš, saprašanās memorands ir liela apjoma dokuments, kurā tiek fiksēti jautājumi par ceļošanas dokumentiem, informācijas apmaiņu, pazaudētajām pasēm un drošību.
No Latvijas puses saprašanās memorandu varētu parakstīt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
