Pirmo reizi cilvēces vēsturē pilsētnieku skaits pārsniedzis laucinieku skaitu

Pētījumā, ko veikuši Ziemeļkarolīnas štata universitātes un Džordžijas universitātes zinātnieki, izmantotas Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēses, kurās prognozēts, ka līdz 2010.gadam pilsētnieku īpatsvars sasniegs 51,3%.

Balstoties uz šo skaitli, kā arī datiem par pilsētu un lauku iedzīvotāju skaita dinamiku kopš 2005.gada, viņi secinājuši, ka tieši šī ir tā diena, kad pārsniegta simboliskā 50% robeža, proti, pilsētnieku skaits sasniedzis 3 303 992 253, bet laucinieku - 3 303 866 404.

Kā uzsvēruši pētījuma autori, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka pilsētu iedzīvotāji tagad būtu kļuvuši svarīgāki par lauku ļaudīm - ir ļoti svarīgi apzināties, ka pilsēta un lauki ir ļoti lielā mērā atkarīgi viens no otra.

Kaut arī pilsētās "lauku labumi" tiek pārstrādāti gan pilsētnieku, gan laucinieku vajadzībām, tomēr gadījumā, ja pilsētām un laukiem pēkšņi nāktos pastāvēt pašiem par sevi, pilsētnieku izredzes nebūtu necik spožas.

"Kamēr vien pastāvējušas pilsētas, tām nepieciešami lauku resursi - gan lauku cilvēki un kopienas, kas palīdz nodrošināt pilsētnieku vajadzības, gan tīrs gaiss, ūdens, pārtika, kokmateriāli un minerāli. Pilsētas nevar pastāvēt vienas, bet lauki to var," sacījis Ziemeļkarolīnas štata universitātes profesors Rons Vimberlijs.

Pašās Amerikas Savienotajās Valstīs pilsētnieku skaits pārsniedza laucinieku skaitu jau pagājušā gadsimta otrā gadu desmita nogalē, un šobrīd laukos dzīvo vairs tikai aptuveni 21% amerikāņu, tomēr dažos štatos - Menā, Vermontā, Misisipi un Rietumvirdžīnijā - lauku iedzīvotāji joprojām ir pārsvarā.

Lai gan pilsētām un pilsētniekiem lauki ir nepieciešami, tomēr lauku cilvēku labklājības līmenis joprojām ir jūtami zemāks, uzsvēris profesors. Tas sakāms arī par ASV - lauku apvidos, kur koncentrēti valsts galvenie pārtikas, ūdens un mežu resursi, trūkums ir lielāks un izglītības iespējas mazākas nekā pilsētās. Pasaules mērogā šis kontrasts ir vēl daudz izteiktāks.

Turklāt diemžēl lauki apmaiņā pret dabas resursiem saņem no pilsētām piesārņotu gaisu, ūdeni un atkritumus, tai skaitā bīstamas vielas.

Tāpēc, kā uzskata Vimberlijs, 23.maijam būtu jākļūst par zīmīgu datumu, kas mudina uz nopietnām pārdomām visus saprātīgos pasaules pilsoņus.

"Līdz šim pilsētas ņēmušas no laukiem visu iespējamo. Taču, ņemot vērā, ka lauki visā pasaulē grimst nabadzībā, jautājums nav vienīgi par to, ko lauku cilvēki un lauku vide var dot jaunajam pilsētnieku vairākumam. Drīzāk jājautā - ko pilsētnieku vairākums var darīt, lai palīdzētu trūcīgajiem lauku cilvēkiem un resursiem, bez kuriem nav iespējama pilsētu pastāvēšana. No atbildes būs atkarīga pati jaunās urbānās pasaules dzīvotspēja," viņš piebildis.