Eiropas Savienības (ES) ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada direktīva, kurā norādīts vasaras laiku sākums un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Lai izvērtētu direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz tautsaimniecību, piemēram, transporta, komunikāciju un rūpniecības jomu, ES dalībvalstīm līdz pērnā gada 30.aprīlim bija jāsagatavo un jāsniedz savs viedoklis Eiropas Komisijai (EK). Latvijas viedokli EK iesniedza EM.
Izskatot EM sagatavoto ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību un ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, pagājušā gada 24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums ierosināt saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā arī turpmāk.
EK informāciju par vasaras laika ietekmi savā valstī iesniedza 25 dalībvalstis, no kurām neviena neprasīja mainīt pašreizējo kārtību. Vairākums dalībvalstu uzsvēra, ka ir svarīgi, lai vasaras laika kalendārs ES būtu saskaņots, jo īpaši transporta nozarē.
Daļēji pamatojoties uz konsultācijām ar nozaru pārstāvjiem, lielākā daļa dalībvalstu konstatējušas, ka to valstī nav novērojams, ka vasaras laiks būtiski ietekmētu visvairāk skartās ekonomikas nozares, konkrēti, lauksaimniecību, transportu un tūrismu.
Latvijas tūrisma speciālisti uzskata, ka vasaras laiks pozitīvi ietekmē tūrismu, piemēram, ir palielinājies pieprasījums pēc izklaides pakalpojumiem. Itālija ziņo, ka būvniecības un lauksaimniecības nozares iegūst labumu no vasaras laika, jo īpaši valsts dienvidos, kad no rītiem tajā pašā stundā ir vēsāks nekā tad, ja vasaras laiku nepiemērotu.
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, EK secinājusi, ka pašreiz spēkā esošajā direktīvā izteiktais secinājums joprojām ir pareizs, - papildu tam, ka vasaras laiks veicina dažādas vakara izklaides un ka tiek ietaupīts nedaudz enerģijas, vasaras laika ietekme ir neliela, un pašreizējā kārtība nerada raizes ES dalībvalstīs.
EK uzskata, ka vasaras laika pašreizējā kārtība, kāda tā ir noteikta direktīvā, joprojām ir piemērojama. Neviena dalībvalsts nav izteikusi vēlmi atcelt vasaras laiku vai grozīt spēkā esošo direktīvu. Turpretī ir svarīgi saglabāt kalendāra vienotību, lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, kas ir šīs direktīvas galvenais mērķis.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā. No 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu, toties negatīvi ietekmējot cilvēka bioloģisko ritmu.
Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir EM. Papildu informācija par pāreju uz vasaras laiku pieejama EM mājaslapā internetā "www.em.gov.lv".