"Pirms vēlēšanām tika pieņemti budžeta grozījumi un Latvijas Banka aicināja veidot budžetu ar pārpalikumu, tas netika uzklausīts. Pretinflācijas plāni tika gatavoti un, domāju, ja tie būtu savlaicīgi īstenoti, mēs šodien nerunātu par 16,7% inflāciju, bet par kādiem 11% kā šobrīd Igaunijā. Taču igauņiem ir zināma priekšrocība, jo viņi administratīvās cenas atbrīvoja dažus gadus ātrāk. Mēs laikus nepieņēmām lēmumus par administratīvajām cenām un neievērojām arī to, ka fiskālai politikai jābūt stingrākai," skaidro Gerhards.
Ministrs uzskata, ka nācis arī ārējais spiediens - degvielas, pārtikas cenu kāpums. Ja tas nebūtu bijis, iespējams, toreizējā valdības rīcība būtu bijusi pamatota.
Kā pieļāva Gerhards, toreiz valdība cerēja, ka visi faktori būs vairāk vai mazāk labvēlīgi. Ekonomikas ministrija vēl 2005.gadā teica, ka vajag sakārtot budžetu. Tradicionālā lieta, kas ir ļoti nozīmīga šādai mazai ekonomikai, ir stingra fiskālā politika un uzkrājumu veicināšana. Atšķirībā no Igaunijas Latvija to neievēroja.
Kā ziņots, patēriņa cenas Latvijā februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaugušas par 16,7%, precēm gada laikā cenas augušas par 16,7%, bet pakalpojumiem - par 16,5%.
Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps februārī turpināja palielināties. To galvenokārt ietekmēja straujāks nekā pērn cenu kāpums tabakas izstrādājumiem, pienam, sieram un olām, kā arī siltumenerģijas cenu kāpums pretstatā nemainīgām cenām pērn. Lielākā pazeminošā ietekme uz 12 mēnešu pieauguma tempu bija telekomunikāciju pakalpojumiem, kam cenas kritās straujāk nekā pirms gada.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 11,6%.
Inflācija februārī, salīdzinot ar janvāri, bija 1,3%. Precēm cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumiem - par 0,9%.
2007.gada februārī, salīdzinot ar 2007.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam tabakas izstrādājumiem, siltumenerģijai, kā arī citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem un cenu kritumam telekomunikāciju pakalpojumiem.
Februārī pieauga cenas tabakas izstrādājumiem par 10,2%, tirdzniecībā turpinot nonākt cigaretēm ar jauno akcīzes nodokli, jo janvārī daļēji vēl tika tirgoti iepriekšējie cigarešu krājumi.
Pieauga maksa par siltumenerģiju pieauga par 9,2%. Dārgāki kļuva ar mājokli saistītie pakalpojumi: īres maksa pieauga par 14,2%, ūdens piegāde - par 3,3%, kanalizācija - par 1,8%, atkritumu savākšana - par 1,5%. Citi mājokļa uzturēšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 11,7%.
Cenas pieauga pienam un piena produktiem - par 3,4%, olām - par 8,6%, graudaugu izstrādājumiem - par 1,4%, konditorejas izstrādājumiem - par 2,7%, gaļai - par 1,2%, zivīm un zivju izstrādājumiem - par 1,3%, saldumiem - par 5%, augu eļļai un taukiem - par 2,4%, kā arī citiem pārtikas produktiem - par 1,5% un bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 1,2%.
Lētāki kļuva augļi - par 0,4%, dārzeņi kļuvuši lētāki par 2,2%, kā arī desas un žāvējumi - 0,7%.
Sadārdzinājās ēdināšanas, personiskās aprūpes un ārstniecības iestāžu pakalpojumi. Cenas pieauga pasažieru transporta pakalpojumiem, kā arī atsevišķiem finanšu un notāru pakalpojumiem. Dārgāka kļuva transportlīdzekļu apkope un remonts, medicīnas preces, ziedi, mājdzīvnieku barība, grāmatas un kancelejas preces.
Savukārt atlaižu un izpārdošanu ietekmē cenas samazinājās apģērbiem. Lētāki kļuva mobilo sakaru pakalpojumi. Cenas kritās auto degvielai - par 1,3%, TV, audio, video un foto iekārtām, skaņas un attēla ieraksta līdzekļiem, tālruņu aparātiem.
Jau ziņots, ka inflācija pērn bija 14,1%, kas ir augstākais inflācijas rādītājs pēdējos desmit gados. 2006.gadā patēriņa cenas palielinājās par 6,8%.
