Ilgāka migrācija, kur izbraucēji deklarē pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, apdoma ziņā būtiski atpaliek no vismaz iecerēti īslaicīgās starpvalstu darba migrācijas. Jaunā gadsimta pirmajos piecos gados oficiāli dzīvesvietu Latvijā atstājuši tikai 17 300 cilvēku, kas ir 0,75% no Latvijas iedzīvotājiem. Taču Latvijā ieradušies ar nodomu šeit palikt tikai 9400 cilvēku.
Kā liecina vairākas aptaujas prombūtnē esošo vai jau pārbraukušo viesstrādnieku vidū, izplatītākais pašreizējais darba migrācijas motīvs ir cerība nopelnīt līdzekļus pašu un ģimenes iztikai, mājokļa remontam vai iegādei, pašu vai bērnu izglītība, īpašuma vai automašīnas iegādei, kredītu atmaksai.
Tomēr vairākumam pelnīšana nav vienīgais nodoms. Pelnīšanas motivācijai seko vēlme iepazīt citas zemes, iegūt jaunu pieredzi, apgūt svešvalodas, baudīt normālu dzīvi. Vairākums izbraucēju cer šos mērķus īstenot nepilna gada, retāk divu vai triju gadu laikā. Vidēji pēc nepilniem diviem gadiem daudzi jau ir atgriezušies pie ģimenes, liela daļa arī uzsākuši savu uzņēmējdarbību.
Vēl lielāka daļa prombūtnē esošo būtu gatavi to darīt, ja apstākļi Latvijā mainītos tā, ka kompensētu izbraukšanu izraisījušos veicinošos faktoru. Pirmkārt un galvenokārt - ja Latvijā varētu nopelnīt tikpat, cik ārvalstīs, vai vismaz pusi no tā, ja būtu lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, ja darba devēju un valsts attieksmē pret darba ņēmējiem būtu jūtama cieņa pret viņiem.
Tāpat izbraukušie būtu gatavi atgriezties Latvijā, ja mazinātos birokrātiskie kavēkļi jauna uzņēmuma izveidei, ja cilvēki Latvijā būtu smaidīgāki un savstarpēji laipnāki, ja no baznīcas puses tiktu novērsta diskriminācija pret homoseksuāļiem un sievietēm mācītājām.
Vērtējot šo nosacījumu piepildīšanās iespējamību, pārskata autori secina, ka tikai pirmie divi prasa finansiālu ieguldījumus un tātad nav sasniedzami vienā dienā un pat gadā. Pārējo īstenošanai vajadzīga tikai sapratne un laba griba.
Kamēr šie nosacījumi vēl nav īstenoti, izceļošanas apjoms nemazinās. Vairākās dažādu organizāciju veiktās aptaujās vēlēšanos doties darbā uz rietumvalstīm paudusi liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā gadu pēc Latvijas pievienošanās ES, tātad pietiekami labi iepazīstot radu un paziņu pieredzi darbā ārvalstīs, domu sekot viņu priekšzīmei pieļāva gandrīz piektdaļa darbaspējas vecuma iedzīvotāju.
Jauni cilvēki vēlēšanos braukt uz ārvalstīm pauduši biežāk nekā vairāk nobriedušu paaudžu pārstāvji. Arī jau izbraukušo un potenciālo izbraucēju vidū gados jauno cilvēku īpatsvars ir lielāks nekā visu aktīvā vecuma iedzīvotāju vidū - līdz 30 gadu vecumam attiecīgi ap 40% un 33%, 30 līdz 39 gadu vecumā - 25% un 20%.
Gan potenciālo aizbraucēju, gan patiešām aizbraukušo sastāvā pārsvarā ir cilvēki ar vispārīgo vai profesionālo vidējo izglītību. Augstskolas diplomu ieguvušo īpatsvars sieviešu vidū ir lielāks nekā vīriešu vidū. Līdzīgs sadalījums pēc izglītības ir visu attiecīgā vecuma Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpēc apgalvojumam, ka aizbraukuši ir labākie un kvalificētie darbinieki, nav apstiprinājuma, norāda pārskata autori.