Tādējādi tiks paredzēta atbildība arī personām, kas veic neatļautus ziedojumus politiskajām organizācijām, un novērsta pretruna ar spēkā esošo Politisko organizāciju finansēšanas likuma normām, kas nosaka ierobežojumus arī ziedotājam.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34 panta pirmajā daļā, dzēšot minimālo sankcijas apmēru. Tādējādi katrā atsevišķā gadījumā būs iespējams izvērtēt, vai par izdarīto pārkāpumu ir uzliekams sods, vai var iztikt bez soda uzlikšanas un kāds ir tā apmērs.
Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl būs jāpieņem Saeimai.
Pēc tam tiks grozīts arī Krimināllikums. Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotajiem grozījumiem Krimināllikumā iecerēts diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko organizāciju finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par partiju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu.
Par nelikumīgu finansēšanu tiks uzskatīta atļautā finansējuma apmēra pārsniegšana, kā arī dāvinājuma vai ziedojuma netieša nodošana vai finanšu līdzekļu dāvināšana (ziedošana) bez pārskaitījuma attiecīgās partijas bankas kontā. Tāpat tas notiks gadījumos, ja par šiem dāvinājumiem tiks veikta partijas vai tās apvienības nelikumīga finansēšana.
Paredzēts noteikt, ka personu, kas veikusi nelikumīgu partijas vai tās apvienības finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja nelikumīga partijas vai to apvienības finansēšana pieprasīta vai izspiesta vai persona labprātīgi paziņojusi par notikušo.
Kā uzsvēris KNAB, šādas tiesību normas ļaus izmeklēt Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumus, izmantojot kriminālprocesuālās metodes.
KNAB uzsvēris, ka patlaban nav iespējams veikt izmeklēšanu, saukt personas pie kriminālatbildības un piespriest tām sodus saistībā ar nelikumīgu partiju finansēšanu un ziedojumu pieņemšanu lielā apmērā, kā arī pieprasīšanu nelikumīgi finansēt lielā apmērā partijas.
KNAB sagatavoto grozījumu Krimināllikumā mērķis ir paplašināt kriminālatbildības saturu par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, veidojot tādu vienotu administratīvās atbildības un kriminālatbildības sistēmu, kāda tā ir tradicionāli citās jomās un nozarēs, proti, par mazākiem pārkāpumiem noteikta administratīvā atbildība, bet par smagākiem - kriminālatbildība.