Apsūdzība par kukuļdošanu uzrādīta arī kādai privātpersonai.
Policistam kā drošības līdzeklis piemērota uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, viņam noteikts arī noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegts tuvoties noteiktām personām.
Veisam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 1.daļas un 318.panta 2.daļas - par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Savukārt privātpersona tiek apsūdzēta pēc KL 323.panta 1.daļas - par kukuļdošanu.
Jau ziņoja, ka Veisa priekšnieks RGPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks Guntars Levickis par atkārtotu kukuļņemšanu patlaban tiek tiesāts. Prokurors Mairis Mackēvičs lūdzis tiesai Levicki atzīt par vainīgu atkārtotā kukuļņemšanā pēc KL 320.panta 2.daļas un piespriest viņam septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Kā uzzināja tiesā, arī pārējos deviņus krimināllietā apsūdzētos prokurors lūdza atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās. Septiņiem no apsūdzētajiem prokurors par atbilstošiem uzskata cietumsodus, bet diviem, kuri atzina savu vainu, apsūdzība prasa piemērot naudassodus.
Pēc KL 323.panta 1.daļas par kukuļdošanu apsūdzēto Ēriku Kļaviņu prokurors lūdza sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.
Apsūdzētajiem Andrim Treijam un Edijam Žegodam, kuri savu vainu tiesā neatzina, prokurors par kukuļdošanu pēc KL 323.panta 1.daļas lūdza piemērot reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, bet par kukuļdošanas organizēšanu apsūdzētajiem Aivaram Slogam un Gintam Paukšēnam prokurors par atbilstošiem uzskata pusotra gada cietumsodus.
Ar kukuļošanu saistītos noziegumos pēc vairākiem KL pantiem apsūdzēto Jāni Kozlovski prokurors lūdza sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, piemērojot viņam arī mantas konfiskāciju. Tādu pašu sodu - piecu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju - prokurors par atbilstošu uzskata arī pēc KL 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu apsūdzētajam Aleksejam Bondarčukam, kurš savu vainu tiesā neatzina.
Savukārt, nosakot galīgos sodus par dažādiem ar kukuļdošanu saistītiem noziegumiem apsūdzētajiem Arnim Gavariņam un Gatim Ulmanim, prokurors lūdza ņemt vērā KL 49.panta nosacījumus, kas paredz apsūdzētajiem piemērot vieglākus sodus gadījumā, ja viņi savu vainu atzīst. Līdz ar to Gavariņam prokurors kā galīgo sodu lūdza noteikt naudassodu 20 minimālo mēnešalgu jeb 3200 latu apmērā, bet Ulmanim - naudassodu 15 minimālo jeb 2400 latu apmērā.
Tiesas debates paredzēts turpināt 14.aprīlī plkst.10, kad savas runas teiks pārējo apsūdzēto aizstāvji, uzzināja tiesā.
Kā ziņots, 19.februārī apgabaltiesa trijos atsevišķos procesos sadalīja kriminālprocesu, kurā Levickis un 13 citas personas apsūdzētas par kukuļa ņemšanu, došanu un organizēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz divu apsūdzēto neprognozējamo slimošanas ilgumu.
Vienā no izdalītajiem kriminālprocesiem apsūdzētie ir Levickis un Raivis Celmiņš, otrā - Levickis, Aivars Egle, Aleksandrs Volkovs un Vitālijs Jaņutins.
Galvenajā kriminālprocesā, no kura tika izdalīti abi pārējie un kuru apgabaltiesa patlaban izskata, bez Levicka apsūdzēti arī Treijs, Slogs, Ulmanis, Paukšēns, Kļaviņš, Gavariņš, Bondarčuks, Žegods un Kozlovskis.
Treijs, Slogs, Paukšēns, Bondarčuks, Žegods Kozlovskis un Levickis savu vainu viņiem uzrādītajās apsūdzībās neatzīst. Pārējie trīs tiesājamie - Ulmanis, Kļaviņš un Gavariņš - savu vainu atzīst pilnībā.
Prokurors pēc vienas no tiesas sēdēm, kad kriminālprocess vēl nebija sadalīts, norādīja, ka kopā tajā ir astoņas epizodes un, neskaitot Levicki, apsūdzēto vidū ir vēl četras valsts amatpersonas.
Pēc prokurora teiktā, Levickis ir vienīgais, kurš apsūdzēts par kukuļņemšanu, bet pārējām 13 personām uzrādītas apsūdzības par kukuļdošanu vai tās organizēšanu.
Kā pastāstīja prokurors Mackēvičs, kukuļu summas svārstījušās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem latu. Lielākais lietas materiālos figurējošais kukulis ir 500 lati. Kukuļi laika posmā no 2006.gada vidus līdz 2007.gada 18.janvārim doti par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu administratīvo pārkāpumu lietās, norādīja prokurors.
Jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki 2007.gada 18.janvārī aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja divas RGPP amatpersonas - Ceļu policijas nodaļas priekšnieku un viņa vietnieku Veisu. KNAB izmeklētāji sāka divus atsevišķus kriminālprocesus par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu.
Kā iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka RGPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, veica iepriekš pārdomātas un saskaņotas pretlikumīgas darbības, kas saistītas ar vairākkārtēju kukuļu pieņemšanu.
Tāpat konstatēts, ka četri policijas darbinieki deva kukuļus un organizēja kukuļu nodošanu, kā arī atsevišķos gadījumos piesavinājās kukuļus, lai tiktu pieņemti labvēlīgi lēmumi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju interesēs.