Visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98% no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk - attiecīgi 85% un 86% respondentu.
Lieldienās 35% Latvijas iedzīvotāji plāno apmeklēt dievkalpojumus, bet 23% no aptaujātajiem plāno apmeklēt dažādus tradicionālos Lieldienu pasākumus.
Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana, ko plāno darīt 64% aptaujāto. 50% aptaujāto plāno atpūsties, bet 48% respondentu norādījuši, ka Lieldienas svinēs atbilstoši tradīcijām.
Salīdzinot ar pērn veikto pētījumu, populārākie Lieldienu pavadīšanas veidi nav krasi mainījušies.
"TNS Latvia" iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norādīja, ka sievietes biežāk nekā vīrieši plāno Lieldienās apmeklēt dievkalpojumu. 42% no aptaujātajām sievietēm norādījušas, ka plāno Lieldienās doties uz baznīcu, taču tikai 26% no aptaujātajiem vīriešiem gatavojas apmeklēt Lieldienu dievkalpojumu.
Tāpat arī cittautieši ievērojami biežāk nekā latvieši plāno doties uz dievkalpojumu. Lieldienās uz baznīcu plāno doties 43% cittautieši un 29% latviešu.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā populārākā Lieldienu svinēšanas tradīcija ir olu krāsošana. Tā norādījuši absolūtais vairākums - 91% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Olu kaujas Lieldienās rīko 71% aptaujāto, savukārt 38% iedzīvotāju iecienīta nodarbošanās Lieldienās ir šūpošanās.
Lieldienu tradīciju ievērošanā vērojamas atšķirības latviešu un cittautiešu vidū, piemēram, Lieldienās šūpojas 16% cittautiešu un 55% aptaujāto latviešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Lieldienu svinēšanas tradīciju atšķirības vērojamas arī dažādos Latvijas novados dzīvojošajiem. Kurzemnieku vidū salīdzinoši populārāka ir olu slēpšana - 32%, bet Pierīgā biežāk tiek rīkotas olu ripināšanas sacensības - 42%, bet vidzemnieki ir lieli šūpošanās piekritēji, šo tradīciju atzīmējuši 62% respondentu.
Pētījumu Latvijā veica "TNS Latvia" laikā no 5.marta līdz 11.martam, visā Latvijā aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
