Lielākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā diennaktī reģistrēts Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā, informē Viktorija Šembele, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste. Kopumā ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus. Saglabājoties saulainam un sausam laikam, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vairs nav sniega, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz brīdinājumiem par kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk - Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā - 627, bet vismazāk Vidzemes reģionā - 267.
No republikas pilsētām vislielākā izdegušo teritoriju platība ir Rīgas pilsētā - 103 hektāri, bet vismazākā - Valmierā, kur izdega tikai 0,27 hektāri. Rīgas pilsētā pagājušajā gadā arī reģistrēts vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits. Ugunsdzēsēji glābēji Rīgā dzēsuši 220 kūlas ugunsgrēkus. Vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Rēzeknē.
Ugunsdzēsēji atzinīgi vērtē Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novadu iedzīvotājus, tur 2013.gadā nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turklāt Vārkavas novadā jau četrus gadus nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks, uzsver VUGD pārstāvji.
Starp novadiem vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur kopumā izdega gandrīz 129 hektāri. Savukārt visvairāk kūlas ugunsgrēku 2013.gadā reģistrēts Dobeles novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji 81 reizi izbrauca dzēst kūlas ugunsgrēkus.
Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku "sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.