SAK pētniece Aija Lulle norādīja, ka iemesls Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši mazai informētībai par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām ir tas, ka Latvija neatrodas "globālās sasilšanas epicentrā". Pārmaiņas gan Latvijā notiek, bet tās nav tik dramatiskas. Tāpat pētniece norādīja, ka mūsu valsts iedzīvotāji saņem maz informācijas, kurā viņiem saprotamā valodā būtu skaidrota globālā sasilšana un klimata pārmaiņas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka ir vērojama tendence, - jo augstāks izglītības līmenis, jo labāka informētība par globālo sasilšanu. Grupā ar pamatizglītību sevi par informētiem atzina 29% respondentu, grupā ar vidējo izglītību - 38%, bet grupā ar augstāko izglītību - 54%. Biežāk nekā caurmērā sevi par kopumā labi informētiem jautājumos, kas skar globālo sasilšanu, atzinuši aptaujātie vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī Kurzemē dzīvojošie.
To, ka ir slikti informēti par šiem jautājumiem, biežāk nekā caurmērā norādīja pētījuma dalībnieki, kuri vecāki par 55 gadiem, citu tautību pārstāvji, respondenti bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Pierīgā, Vidzemē un Latgalē aptaujātie.
Lielākā daļa aptaujāto jeb 77% informāciju par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām iegūst no televīzijas. Vairāk nekā puse respondentu jeb 54% kā informācijas avotu norāda presi, 39% iedzīvotāju - radio, 19% - internetu, bet 4% par pamatu informācijai ņem paša ikdienas novērojumus.
Visbiežāk pētījuma dalībnieki jeb 58% respondentu atzīmēja, ka no globālajiem draudiem uzmanība, pirmkārt, ir jāpievērš bīstamu slimību izplatībai, 43% respondentu norādīja uz nepieciešamību pievērst uzmanību terorismam, 38% - reģionālajiem konfliktiem un kariem, bet vairāk nekā viena trešdaļa jeb 37% aptaujāto atzīmēja, ka uzmanība jāpievērš globālai sasilšanai un klimata pārmaiņām.
Pētījuma laikā respondentiem tika arī lūgts norādīt, vai viņi veic kādus pasākumus globālās sasilšanas mazināšanā, piemēram, šķiro atkritumus vai taupa elektroenerģiju, gāzi un ūdeni.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums respondentu jeb 54% ikdienā taupa elektroenerģiju. Vairāk nekā trešā daļa jeb 41% iedzīvotāju norādīja, ka taupa ūdeni, bet 35% taupa gāzi. 20% aptaujāto atzīmēja, ka ikdienā šķiro atkritumus, 16% minēja, ka pēc iespējas retāk brauc ar automašīnu, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, velosipēdam un iešanai ar kājām, 15% izvēlas videi draudzīgas preces, materiālus un produktus, bet 11% atzīmēja, ka izvairās lietot plastikāta iepirkumu maisiņus. Savukārt 26% norādīja, ka nedara neko no iepriekš minētā.
Saskaņā ar pētījuma datiem neko no iepriekš minētā biežāk nekā caurmērā nedara vīrieši, aptaujātie vecumā no 18 līdz 34 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, grupa ar zemiem ienākumiem, pētījuma dalībnieki Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, kā arī citās pilsētās, izņemot Rīgu, un lauku apvidos dzīvojošie.
Lulle skaidroja, ka atšķirībā no Latvijas, piemēram, Dānijā ir ļoti augstu attīstīta izpratne par globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājumiem - cilvēki apzinās šo problēmu un ir gatavi to risināt. Kā iemeslu šādai Dānijas iedzīvotāju attieksmei pētniece norādīja Dānijas pilsonisko sabiedrību, kas esot ļoti aktīva.
Dānijas piemērs apaļā galda diskusijā tika izvēlēts, jo tieši šī valsts patlaban pozicionējas kā visaktīvākais klimata pārmaiņu diskusijas uzturētājs Eiropā. Dānija nākamajā gadā rīkos ANO 15.Klimata konferenci, kuras laikā plānots noslēgt jaunu starptautisku līgumu par klimata pārmaiņām.
Klimata politika ir Dānijas galvenā prioritāte turpmākajiem diviem gadiem, un ar aktīvas klimata diplomātijas palīdzību šī valsts ir izrādījusi gatavību iesaistīt iespējami daudz partneru, lai sasniegtu mērķi - plašu un efektīvu starptautisku līgumu, kas nodrošinās siltumnīcas efekta gāzu emisiju būtisku samazinājumu pasaulē.
Jau ziņoja, ka pērn SAK veica pētījumu "Klimata pārmaiņas un Latvija globālajā vidē", kas tika publicēts šā gada vasarā. Pētījumā dažādu nozaru eksperti izvērtē starptautiskās sabiedrības iespējas vienoties par risinājumiem klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī raugās uz šo globālo izaicinājumu no individuālā līmeņa skatu punkta - sabiedrības zināšanas un izpratne, dzīves stils, rīcībspēja un rīcības modeļi.
Pēc Lulles teiktā, SAK pētījums ir vērsts uz to, lai Latvijas sabiedrībā sāktu diskusijas par klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas jautājumiem.
