Vešņakovs pozitīvi novērtēja pērn atrisināto robežjautājumu, līdz ar to palielinājusies Krievijas uzņēmēju uzticība Latvijai, un uzsvēra, ka šī iemesla dēļ ekonomiskā sadarbība starp abu valstu uzņēmējiem varētu uzlaboties.
Krievijas vēstnieks arī apstiprināja, ka šī gada otrajā pusē varētu notikt Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās, kuras gaitā plānots panākts dažādas vienošanās, piemēram, par pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju atvieglojumiem robežu šķērsošanā.
Tikšanās gaitā Vešņakovs uzsvēra, ka pievienojas Krievijas pozīcijai saistībā ar 16.marta pasākumiem Latvijā un pauda neizpratni par nacionālistiski noskaņoto organizāciju neierobežoto darbību. Vešņakovs šajā jautājumā aicināja smelties pieredzi no Vācijas.
Vēstnieks informēja, ka pašlaik apgūst Latvijas vēsturi, kultūru un iepazīstas ar valdības pārstāvjiem, un atzina, ka plānojot apgūt arī latviešu valodu.
Vešņakovs žurnālistiem pavēstīja, ka arī turpmāk plānotas dažādas vizītes uzņēmumos.
Kā ziņots, "Severstaļlat" ir dibināta 1992.gadā, savukārt uzņēmuma Servisa centrs tika izveidots 2001.gadā un pašreiz tajā tiek ekspluatētas septiņas ražošanas līnijas.
"Severstaļlat" produkcija tiek piegādāta arī Polijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Skandināvijas valstīs un citviet.
"Severstaļlat" ir "Severstaļ" koncerna meitasuzņēmums. "Severstaļ" ir viens no trijiem lielākajiem Krievijas metalurģijas uzņēmumiem.
Jau ziņots, ka Krievijas tērauda koncerna "Severstaļ" tīrā peļņa pagājušajā gadā palielinājās par 33,1% - līdz 1,94 miljardiem ASV dolāru (861,4 miljoniem latu), teikts oficiālajā kompānijas paziņojumā.
Tajā pat laikā kompānijas apgrozījums pērn sasniedzis rekordu - 15,25 miljardus dolāru (6,8 miljardus latu), kas izskaidrojams ar augstākām tērauda pārdošanas cenām.
