Šlesers: Nedrīkst pieļaut "Lattelecom" un LMT nonākšanu vienās rokās

Ministrs uzsvēra, ja LMT un "Lattelecom" nonāktu pilnībā Skandināvijas koncerna "TeliaSonera" rokās, tad skandināvi kontrolētu apmēram 70% no valsts sakaru tirgus. "Tas nozīmē to, ka par kaut kādu konkurenci mēs varam aizmirst," sacīja Šlesers.

Pēc politiķa teiktā, tādā gadījumā varētu celties tarifi un tirgū vairs nebūtu konkurences, jo tas "būtu monopolizēts vienās rokās".

Jau ziņots, ka Šlesers ierosinājis, ka "TeliaSonera" piederošos 49% "Lattelecom" daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% LMT daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder "Lattelecom".

Līdz ar to "Lattelecom" pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet "TeliaSonera" iegūtu 100% LMT daļu.

Kā ziņots, rīt, 28.martā, sasaukta valdības ārkārtas sēde telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" privatizācijas jautājuma izskatīšanai.

Sēdē tiks izvērtēta esošā situācija un lemts par mandāta došanu atbildīgajai darba grupai - ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK), satiksmes ministra Šlesera un finanšu ministra Ata Slaktera (TP) sastāvā - sarunām ar "TeliaSonera".

Patlaban valdībā pastāv atšķirīgi viedokļi par piemērotāko sakaru operatora "Lattelecom" privatizācijas modeli. Gerhards norādījis, ka, ņemot vērā juridiskos šķēršļus, nevar pieņemt Šlesera atbalstīto "Lattelecom" privatizācijas variantu.

Gerhards uzsvēris, ka valdības darba grupas sagatavotais ziņojums par iespējamo risinājumu "Lattelecom" privatizācijā satur izsoles elementu, kā arī dokumentā uzsvars likts uz konkurences veicināšanu un maksimālu ienākumu gūšanu no privatizācijas procesa.

"Valdība vienosies. Ja vajadzēs, mēs balsosim," iepriekš uzsvēris premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par "Lattelecom" un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.

Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par "Lattelecom" izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompānija "The Blackstone Group". Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.

Vēlāk "TeliaSonera" izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un "Lattelecom" kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu Karlbergs nosauca 500 miljonus latu. Tos "TeliaSonera" būtu gatava maksāt par 51% "Lattelecom", kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.

"The Blackstone Group" iepriekš ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% "Lattelecom" daļu par 142 miljoniem latu.