Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ierosināja atlaist Ķekavas pagasta padomi, jo tā esot pieņēmusi nelikumīgus lēmumus un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi.
Ķekavas pagastā paredzēts iecelt pagaidu administrāciju, kuras vadītājs būs RAPLM valsts sekretāra padomnieks Andris Krūms. Pagaidu administrācijas locekļi būs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra padomnieks Sergejs Seņkāns un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" juridiskā direktora vietnieks Ojārs Valkers.
Pagaidu administrācija pildīs likumos paredzētās vietējās pašvaldības padomes funkcijas un nodrošinās pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācija darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Ķekavas novada dome.
Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Ķekavas pagasta pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kā jau ziņoja, RAPLM Juridiskais departaments un Telpiskās plānošanas departaments konstatējuši vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus Ķekavas pagasta padomes rīcībā teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā.
Ķekavas pagasta pašvaldības padome, atļaujot būvniecību teritorijās, kur šāda būvniecība ir aizliegta, pieņemot prettiesiskus lēmumus, nodarījusi zaudējumus vismaz 67 miljonu latu apmērā.
Pamatojoties uz prettiesiskiem detālplānojumiem vai pieļaujot normatīvo aktu pārkāpumus, prettiesiski izsniegtas vismaz 79 būvatļaujas, atklājusi RAPLM.
Ķekavas pagasta padome ar detālplānojumiem prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai, ar prettiesiskiem lēmumiem mainījusi plānoto (atļauto) izmantošanu vismaz 194 nekustamajiem īpašumiem.
Tādējādi Ķekavas pagasta padome, pēc RAPLM domām, ir pārkāpusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartā un likumā "Par pašvaldībām" noteikto, ka vietējā pašvaldība darbojas vietējo iedzīvotāju interesēs. Ķekavas pašvaldība nav likumīgā kārtā īstenojusi likumā "Par pašvaldībām" noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, kā arī nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.
Ķekavas pagasta padome nav likumīgā kārtā īstenojusi Teritorijas plānošanas likumā noteikto kompetenci vadīt, uzraudzīt un nodrošināt attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu.
Tāpat pašvaldība ir pārkāpusi likumā "Par pašvaldībām" noteikto, ka domes (padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem un ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, likumam "Par pašvaldībām" un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Ķekavas pašvaldība ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautību likumam un tiesībām, pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, pienākumu darboties sabiedrības interesēs, kā arī labas pārvaldības principu, norāda RAPLM.
Pretēji Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumu prasībām, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos, Ķekavas pagasta padome pēc teritorijas plānojuma grozījumu galīgās redakcijas apstiprināšanas 2007.gada 11.aprīlī jau 2007.gada 21.novembra sēdē pieņēma lēmumus par atsevišķu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu. Kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem, secina RAPLM.
Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu grafiskajā materiālā ir iezīmētas teritorijas ar applūdinājuma varbūtību reizi simt gados. Virszemes ūdens objektu aizsargjosla ir noteikta mazāka par šo teritoriju, kā arī daļā applūstošo teritoriju ir pieļaujama apbūve, kas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu.
Kā piemērus RAPLM min teritoriju Valdlaučos gar Daugavas upi, kas noteikta kā jauktas dzīvojamā un darījuma iestāžu teritorija un darījumu iestāžu teritorija, teritoriju gar Ķekaviņu pie ietekas Daugavā, kas ir sabiedrisko iestāžu teritorija, nekustamā īpašuma "Dominante" teritoriju, kas ir jauktā darījumu teritorija. Plakanciemā noteikta savrupmāju dzīvojamā teritorija un jaukta dzīvojamā un darījuma iestāžu teritorija, Dzērumos pie Misas upes - lauku apbūves teritorija.
Lemjot par teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas izmaiņām, Ķekavas pagasta padome atšķirīgi interpretēja Teritorijas plānošanas likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto pēctecības principu, jo vienā gadījumā fizisko personu iesniegumā izteiktais priekšlikums noraidīts, pamatojot to ar spēkā esošu teritorijas plānojumu vai detālplānojuma projektu, bet citos gadījumos tiek ignorēts detālplānojums, skaidro RAPLM.
Ķekavas pagasta padome nav ievērojusi Satversmē noteikto, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. No ziņojuma par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem izriet, ka pašvaldība ir sniegusi atbildi tikai uz daļu no iedzīvotāju iesniegumiem.
Tāpat nav ievērots Teritorijas plānošanas likumā noteiktais teritorijas plānošanas atklātības princips, jo Ķekavas pagasta pašvaldība nav piedāvājusi skaidrus un izsvērtus kritērijus, lai iedzīvotājiem būtu saprotama pašvaldības juridiskā motivācija un lietderības apsvērumi attiecīgā lēmuma par teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu pieņemšanai, atzīmē RAPLM.
Ķekavas pagasta padome nav ievērojusi arī prasību par to, ka viens detālplānojuma eksemplārs iesniedzams RAPLM. Tikai aptuveni puse no izstrādātajiem un apstiprinātajiem detālplānojumiem ir iesniegti RAPLM.
Izvērtējot atsevišķus prettiesiskus detālplānojumus, tika konstatēts, ka ar detālplānojumu prettiesiskā veidā mainīta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma plānotā (atļautā) izmantošana no lauksaimniecības zemēm uz savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju un veikta zemes gabalu sadale.
Ķekavas pagasta padome ir atļāvusi noliktavu, biroja un viesnīcas kompleksa būvniecību vietā, kur saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu šāda apbūve nav pieļaujama.
RAPLM norāda, ka detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Vāverītes" darbība tika apturēta ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2005.gada 6.oktobra rīkojumu, bet Ķekavas pagasta pašvaldība, neskatoties uz šo rīkojumu, 2006.gada izsniedza 13 būvatļaujas dzīvojamo māju būvniecībai. 2007.gada sākumā pēc RAPLM pieprasījuma minētās būvatļaujas tika apturētas. Tomēr 2007.gada 20.jūlijā Ķekavas pagasta padome pieņēma lēmumu atļaut projektēt un veidot inženierkomunikāciju pieslēgumus un saņemt arhitektūras un plānošanas uzdevumu Ķekavas pagasta Būvvaldē.
Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Laimes pļavas" tika apstiprināts 2004.gada 27.maijā. Ar šo detālplānojumu tika mainīta Ķekavas pagasta teritorijas plānojumā noteiktā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana no lauksaimniecības zemes uz savrupmāju apbūvi, bet neviens lēmums un paziņojums netika publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un 2005. un 2006.gadā ir izsniegtas 20 būvatļaujas.
Ķekavas pagasta padome nav ievērojusi lauksaimniecības zemju sadalīšanas minimālo platību, kura saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem nedrīkst būt mazāka par diviem hektāriem. Ķekavas pagasta padomes 2005.gada 16.septembra sēdē tika pieņemts lēmums noteikt minimālo pieļaujamo platību - 0,5 hektāri lauksaimniecības statusā esošām zemēm pie to sadales sīkākās vienībās.
Kopumā esošais Ķekavas pagasta padomes sasaukums ir pieņēmis vairāk nekā 30 lēmumus par nekustamo īpašumu sadalīšanu, kas neatbilst teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 6.10.2.apakšpunktam, norāda RAPLM.
Ministrija pēc Valsts policijas Rīgas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja lūguma veica pārbaudi par Ķekavas pagasta padomes amatpersonu rīcību, piešķirot pastāvīgā lietošanā Ķekavas pagasta pašvaldībai 44 meža nogabalus 175,2 hektāru platībā. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Ķekavas pagasta padome 2005.gada 17.janvārī, pārkāpjot zemes reformu regulējošo normatīvu aktu prasības, prettiesiski piešķīra sev pastāvīgā lietošanā meža zemi - 44 zemesgabalus ar kopējo platību 175,2 hektāri. Ministrs 2006.gada 18.jūlijā pieprasīja, lai Ķekavas pagasta padome atceltu prettiesiskos lēmumus par meža zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, bet tā paša gada 25.augusta sēdē Ķekavas pagasta padome noraidīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījumu.
Par vairākiem meža zemesgabaliem norit tiesvedība, kuras laikā Ķekavas pagasta padome ir lēmusi par strīdus zemesgabalu ierakstīšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Tāpat laikā, kad par meža zemi noris tiesvedība administratīvajā tiesā, Ķekavas pagasta padome šajos strīdus zemesgabalos rīko cirsmu izsoles.
RAPLM juristi, izvērtējot situāciju Ķekavas pagasta padomē, atzīst, ka pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldības padomes attiecīgā sasaukuma darbības periodā un atkārtoti, tostarp ignorējot ministrijas norādīto par tiesisku rīcību pieļauto pārkāpumu novēršanai.
RAPLM uzskata, ka pašvaldības padomes turpmāka darbība var apdraudēt attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju tiesiskās intereses un vajadzības, jo konstatētais ļauj secināt par, iespējams, negodprātīgu piešķirtās varas izmantošanu savtīgās interesēs un risku, ka turpmāka pašvaldības padomes darbība varētu izraisīt neatgriezenisku zaudējumu pašvaldības iedzīvotājiem.
Pārbaudē konstatētais ļāvis secināt, ka, novēršot pašvaldības padomes pieļautos normatīvo aktu pārkāpumus, pašvaldībai varētu būt pienākums atlīdzināt ievērojamus zaudējumus privātpersonām, kas savukārt apgrūtinātu attiecīgās pašvaldības kompetences izpildi un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu. Pie tam konstatētais neliecina par pašvaldības padomes spējām pašai atrisināt konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus, uzsver RAPLM speciālisti.
Pašvaldības padome nav noskaidrojusi normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanā vainīgās amatpersonas un veikusi pasākumus to saukšanai pie atbildības, kas ļāvis secināt par amatpersonu iespējamu personisko ieinteresētību, lai vainīgie netiktu noskaidroti un saukti pie atbildības. RAPLM konstatējusi, ka vairumā gadījumu vainīgie ir paši pašvaldības padomes deputāti, kas piedalījušies prettiesisku lēmumu pieņemšanā.