No aptaujas dalībniekiem 49% šī diena sevišķi patīk, ja izdodas kādu izjokot, bet 35% iedzīvotāji pret izjokošanu attiecas pozitīvi arī tad, ja citi izjoko.
Taču desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju izjokošanas diena nepatīk, jo tā sabojā garastāvokli. Savukārt 6% aptaujāto joki nepatīk vispār, tāpēc arī attieksme pret izjokošanu ir negatīva.
Salīdzinot pēc demogrāfijas rādītājiem, 1.aprīļa izjokošana sevišķi patīk tādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvjiem kā studentiem, bezdarbniekiem, neprecētajiem respondentiem, respondentiem, kas dzīvo četru un vairāk cilvēku ģimenē, kā arī vidzemniekiem un kurzemniekiem.
Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju - 55% - 1.aprīlī viens no uzdevumiem ir kādu izjokot, bet 13% respondentu viens no galvenajiem uzdevumiem Joku dienā ir izvairīties no izjokošanas, bet 28% aptaujāto norādījuši, ka šajā dienā viņiem nav nekādā īpaša uzdevuma.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem, būtiskas izmaiņas šogad Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret 1.aprīļa izjokošanu nav notikušas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas par savu 1.aprīļa uzdevumu ir izvirzījuši izjokot kādu citu. Samazinājies to cilvēku skaits, kam 1.aprīlī nav nekāda uzdevuma - attiecīgi pērn 46% no aptaujātajiem 1.aprīlī vēlējās kādu izjokot, bet 39% no aptaujātajiem nebija nekāda īpaša uzdevuma.
Arī 1.aprīļa izjokošanā, līdzīgi kā citos svētkos, var novērot etniskās atšķirības. Latvieši biežāk nekā cittautieši par Joku dienas uzdevumu sev izvirza izjokot kādu, bet cittautiešiem ievērojami biežāk šajā dienā nav nekāda īpaša uzdevuma.
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia" veica laikā no šā gada 5.marta līdz 11.martam visā Latvijā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
