Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien "Eldikrijas" telpās veica kratīšanu un īslaicīgi aizturēja vai pratināja Inkuli, taču pagaidām nav skaidrs viņa statuss, proti, vai viņš ir aizdomās turamais vai liecinieks.
Neoficiāli tiek pieļauts, ka šīs darbības KNAB veica, izmeklējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta kukuļošanas lietu. KNAB no jebkādiem komentāriem atsakās. Ja arī Inkulim ir piemērots kāds drošības līdzeklis, tas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
Pēc Entsika teiktā, uzņēmuma rīcībā ir maz informācijas par to, "kādēļ Latvijas varasiestādes izsaukušas Inkuli sniegt liecības".
Entsiks apgalvoja, ka masu medijos rakstītais par Inkuļa aizturēšanas iemesliem ir pretējs "Toompeamaja" izpratnei par labu praksi un veidu, kādā "Toompeamaja" vēlas veikt savu uzņēmējdarbību. Kompānija sola sadarboties ar Latvijas varasiestādēm un sniegt palīdzību izmeklēšanā, lai noskaidrotu patiesību.
Uzņēmuma pārstāvis pauda ticību, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī izmeklēšana un lietas izskatīšana tiesā tiks veikta ātri un profesionāli, balstoties uz nevainības prezumpciju pirms tiesas sprieduma pasludināšanas.
Kā ziņots, dienā, kad notika kratīšana "Eldikrijas" birojā, KNAB aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Pēteri Stranci. Viņu tiesa piektdien apcietināja.
Jau februārī tika aizturēts arī bijušais departamenta direktors Vilnis Štrams un departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Arī Štrams ir apcietināts, bet Janita no apcietinājuma jau atbrīvots - viņam piemērots cits drošības līdzeklis.
Neoficiāli zināms, ka Štrams un Janita tikuši aizturēti aizdomās par kukuļņemšanu saistībā ar SIA "NCC Spilve Development" ("NCC Spilve") būvniecības plāniem Spilvē.
Šajā uzņēmumā 50% daļu pieder Igaunijas pilsoņa Prīta Tominga vadītajai Somijas izcelsmes kapitāla kompānijai SIA "NCC Konstrukcija". Līdz šā gada 14.martam Tomings bija arī "NCC Spilve" valdes priekšsēdētājs, taču šo amatu atstāja drīz pēc kukuļdošanas skandāla sākuma. KNAB oficiāli ir apstiprinājis, ka starp aizdomās turētajiem kukuļošanas lietā ir arī kāda privātpersona - Igaunijas pilsonis.
Savukārt Inkuli un "Eldikriju" ar Tomingu un "NCC Konstrukcija" saista kopīgs dzīvokļu un biroju māju attīstības projekts Maskavas ielā bijušā valsts mēbeļu uzņēmuma "Latgale" vietā. Abām kompānijām uz pusēm pieder firma "Kalāti", kas izsolē iegādājusies "Latgales" īpašumus.
Tomēr neoficiāli Inkuļa pratināšana tiek saistīta ar citu "Eldikrijas" projektu, kas jau iepriekš ieguva plašu rezonansi masu medijos.
Proti, "Eldikrijai" un diviem citiem Igaunijas izcelsmes kapitāla uzņēmumiem piederošā SIA "Kvarta" plāno realizēt daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, pret ko asi iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji un vairākas sabiedriskās organizācijas. Pilsētas attīstības komiteja un Rīgas dome būvniecības ieceri izskatīja vairākas reizes, un galu galā domes deputāti, kā paši apgalvo, "savstarpējas nesaprašanās un kļūdas dēļ" būvniecības ieceri atbalstīja, lai gan iepriekš reiz to jau bija noraidījuši.
"Eldikrija" māteskompāniju "Toompeamaja" kontrolē miljonārs, viens no "Hansapank" dibinātājiem Andress Sāme, liecina Eiropas Biznesa reģistra dati. Sāme, kurš patlaban pārsvarā nodarbojas ar nekustamo īpašumu biznesu, ir arī "Eldikrijas" padomes loceklis.
Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, pašlaik "Eldikrijai" Latvijā pieder kapitāldaļas astoņos uzņēmumos, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā, bet vēsturiski uzņēmums bijis iesaistījies vēl desmit projektos.
"Eldikrija" īstenojusi, piemēram, darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome savulaik šo ēku atzina par neatbilstošu spēkā esošajam pilsētas attīstības plānam un būvnormatīviem, kā arī pauda viedokli, ka tā izkropļos vēsturiskā centra siluetu un neatbilst jau esošajam apbūves raksturam. Tas gan neliedza "Eldikrijai" turpināt būvniecību, jo padomes lēmumam bija tikai ieteikuma spēks. Vienīgais ceļš, kā apturēt būvniecību, būtu bijis vērsties tiesā ar prasību atzīt būvniecību par nelikumīgu, taču neviena no atbildīgajām institūcijām to neizdarīja.