Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis (LPP/LC) apstiprināja, ka tikšanās laikā ar "TeliaSonera" izpilddirektoru Laršu Vībergu pārrunāta pušu nostāja telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) kapitāldaļu pārdošanas jautājumā.
Sīkāka informācija par sarunas rezultātiem netiek atklāta. Rīt, 1.aprīlī, Godmanis par to informēšot valdības ministrus. Pirms valdības sēdes varētu notikt valdību veidojošo partiju pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu "Lattelecom" privatizācijas jautājumu.
Jau ziņoja, ka 1.aprīlī, kārtējā sēdē Ministru kabinets izšķirsies par piemērotāko telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" privatizācijas variantu, iepriekš valdības sēdes informēja premjers Ivars Godmanis.
Viņš atklāja, ka koalīcijas partneriem būs jāpieņem politisks, koleģiāls lēmums par atbalstu vienam no diviem iespējamiem privatizācijas variantiem. Ja nepieciešams, notikšot balsojums, un pārējiem būšot jārespektē vairākuma viedoklis.
Viens variants paredz valstij un Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" piederošos 100% "Lattelecom" daļu kopīgi pārdot izsolē un pēc veiksmīgas izsoles "TeliaSonera" tiktu pārdotas valstij piederošās "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) daļas.
Savukārt otrs variants, par kuru tiks lemts, ir satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) piedāvātais akciju apmaiņas darījums.
Šlesera ierosinājums paredz, ka Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" piederošos 49% "Lattelecom" daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% LMT daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder "Lattelecom".
Līdz ar to "Lattelecom" pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet "TeliaSonera" iegūtu 100% LMT daļu.
Kā norādīja Godmanis, šis privatizācijas variants arī paredzētu nosacījumu, ka pēc tam 49% "Lattelecom" akciju tiktu pārdotas izsolē, piesaistot investoru, kā arī iekļaujot nosacījumu, ka vēlāk izsolē kopā ar valsti varētu pārdot jau 100% uzņēmuma kapitāldaļu.
Kā norādīja premjers, viņš ir rūpīgi iepazinies ar abiem variantiem un katram no tiem esot gan savi plusi, gan mīnusi.
Kā ziņots, 11.martā valdība nevienojās par atbalstu kādam no līdz šim piedāvātajiem "Lattelecom" privatizācijas piedāvājumiem un jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par "Lattelecom" un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par "Lattelecom" izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompānija "The Blackstone Group". Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Vēlāk "TeliaSonera" izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un "Lattelecom" kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu Karlbergs nosauca 500 miljonus latu. Tos "TeliaSonera" būtu gatava maksāt par 51% "Lattelecom", kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.
"The Blackstone Group" iepriekš ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% "Lattelecom" daļu par 142 miljoniem latu.
