1911.gada 18.decembrī ASV Konetikutas štata Midltaunā dzimušais Dasēns, īstajā vārdā Džuliuss Dasins, bija astotais bērns krievu ebreju bārddziņa ģimenē. Savu karjeru viņš sāka Ņujorkas Ebreju proletariāta teātrī, bet 1940.gadā kļuva par Alfrēda Hičkoka asistentu. Slavu kā režisors viņš ieguva četrdesmitajos gados ar tādām klasiskām "film noir" filmām kā "Brute Force", "The Naked City" un "Thieves' Highway".
Lai gan Dasēns tika uzskatīts par vienu no Holivudas spožākajiem jaunajiem talantiem, piecdesmito gadu sākumā viņa karjerai ASV pienāca gals, kad perspektīvais režisors kļuva par upuri Holivudā notiekošajām pret komunistiem vērstajām raganu medībām un tika iekļauts "melnajā sarakstā", jo pēc pārliecības bija komunists un arī vēlāk dzīvē nekad neslēpa savus uzskatus.
Sākumā Dasēns devās uz Londonu, kur uzņēma filmu "Night in the City", kas tagad tiek uzskatīta par žanra klasiku un kurā galveno lomu atveidoja Ričards Vidmarks.
Pēc tam viņš devās uz Franciju, kur 1955.gadā producēja klasisko filmu "Rififi" un Kannu kinofestivālā satika savu mūža mīlestību, uzlecošo grieķu kino zvaigzni Melinu Merkuri, kura tēloja galveno lomu togad "Zelta palmai" nominētajā filmā "Stella".
Pēc pārcelšanās uz Grieķiju Dasēna pirmā filma bija "He Who Must Die", kuru viņš veidoja pēc slavenā rakstnieka Nikosa Kazantzakisa romāna, taču par režisora labāko un slavenāko darbu kļuva 1960.gadā tapusī "Never on Sunday", kas ieguva "Oskaru" par labāko dziesmu.
Galveno lomu filmā atveidoja Merkuri, un tā viņai atnesa labākās aktrises balvu Kannās, kā arī "Oskara" un BAFTA nominācijas.
Dasēns par šo filmu tika nominēts Kannu festivāla galvenajai balvai "Zelta palmai", kā arī diviem "Oskariem" - gan kā režisors, gan kā scenārists.
1964.gadā tapa vēl viena veiksmīga filma "Topkapi", kas atnesa "Oskaru" par labāko otrā plāna lomu aktierim Pīteram Ustinovam.
Nedaudz vēlāk Dasēns un Merkuri apprecējās. Šī bija Dasēna otrā laulība. Pirmajā laulībā ar vijolnieci Beatrisi Lonē piedzima dēls Džo un meita Džūlija. Džo Dasēns vēlāk kļuva par slavenu un iemīļotu dziedātāju.
Pēc 1967.gada militārā apvērsuma Grieķijā Dasēns ar sievu meklēja patvērumu Parīzē, taču pēc demokrātijas atjaunošanas atgriezās valstī un pēc sociālistu uzvaras Grieķijas parlamenta vēlēšanās 1981.gadā, Merkuri kļuva par valsts vēsturē pirmo sievieti, kas ieņēma kultūras ministres amatu.
1978.gadā Dasēns beidzot ieguva Kannu festivāla "Zelta palmu" par vienu no savām pēdējām filmām "A Dream of Passion".
Dasēns un Merkuri palika kopā visu mūžu, līdz viņas nāvei no plaušu vēža 1994.gadā.