Ministru Kabinetā (MK) tika arī izskatīts EM informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību par darba dienu pārcelšanu. EM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā iekļauts izvērtējums par izolēto darbdienu, starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanas ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī ietekmi uz iedzīvotāju sociālajām un ekonomiskajām interesēm.
Valdība nolēma, ka Labklājības ministrijai līdz 1.jūlijam jāizstrādā princips, kā turpmāk tiks pārceltas darba dienas.
Ziņojumā EM secinājusi, ka darbdienu pārcelšanai no makroekonomiskās viedokļa nav vērojama ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem, jo šāda darbdienu pārcelšana nemaina kopējo pieprasījumu un piedāvājumu, jo kopējais darbdienu skaits gadā nemainās. Pārceļot darba dienas, tiek maksimāli nodrošināta darba nedēļas nepārtrauktība, kā arī rodas iespēja ģimenēm pavadīt ilgāku nepārtrauktu laiku kopā.
EM un Valsts kancelejas interneta mājas lapās tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli. Kopā aptaujā ir piedalījušies 23 005 cilvēki un gandrīz 95% no tiem atbalsta darba dienu pārcelšanu.
MK lēmums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs - tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.
17.novembra darba diena tiek pārcelta, lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas proklamēšanas 90.gadadienas svētku norisi. Ņemot vērā to, ka šī gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18.novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju iespēju iesaistīties Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā.