Kā vienu no galvenajiem priekšlikumiem, lai ierobežotu pacientu neoficiālos maksājumus, darba grupa minējusi nepieciešamību paaugstināt veselības aprūpes darbinieku atalgojumu. Lai samazinātu rindas pie speciālistiem, darba grupa ierosinājusi, ka jānosaka precīzs laika posms, kurā pacientam jāsaņem attiecīgais medicīniskais pakalpojums.
Tāpat darba grupa ierosinājusi paplašināt to medicīnisko pakalpojumu klāstu, ko atmaksā valsts.
Viens no priekšlikumiem paredz palielināt summu, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā cilvēkam, pēc tam, kad viņš VID uzrāda čeku par samaksātajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. VM pārstāvis norādīja, ka, palielinot šo atmaksājamo summu, pacienti būtu vairāk ieinteresēti maksāt legāli slimnīcas kasēs, nevis veikt neoficiālos maksājumus, jo pēc tam pacients no VID saņemtu lielāku summu.
Tāpat darba grupa ierosina, ka slimnīcās pacienti būtu jāinformē par viņu tiesībām un pakalpojumu saņemšanas kārtību. Kā arī, izrakstoties no slimnīcas, ikvienam pacientam būtu jāizdod izziņa, kurā tiktu norādīts, par ko ir maksājis pacients un par ko - valsts.
Darba grupa ierosināja, ka arī turpmāk ir jāveic anonīmas pacientu aptaujas slimnīcās. Tas patlaban notiek jau vairākās slimnīcās. Tomēr darba grupa ierosina, ka šīm anketām jābūt izstrādātām pēc vienotiem kritērijiem un visās slimnīcās tām jābūt vienādām.
Šneiders norādīja, ka tuvāko nedēļu laikā darba grupa vēl veiks pēdējos labojumus izstrādātajos priekšlikumos un aprīļa mēneša pirmajā pusē tos iesniegs veselības ministram Ivaram Eglītim (TP).
Darba grupa darbu pie pacientu neoficiālo maksājumu ierobežošanas risinājumu meklēšanas sāka 2007.gada jūnijā.
Jau ziņots, ka, meklējot risinājumus neoficiālo maksājumu ierobežošanai veselības aprūpē, darba grupa diskutēja par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, lai rastu iespēju ārstiem reģistrēties kā pašnodarbinātām personām.
Kādā no darba grupas sanāksmēm atzīts, ka neoficiālo maksājumu ierobežošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpei. Tika konstatēts, ka nepieciešams palielināt finansējumu gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan ārstu atalgojumam.
VM pārstāvis atzina, ka finansējums, kas patlaban tiek piešķirts veselības aprūpei, ir nepietiekams. Līdz ar to ir nepieciešams no valsts budžeta pieprasīt papildu līdzekļus šai nozarei.
Tāpat tika runāts par nepieciešamību pārskatīt izdevumu sadaļu veselības aprūpē. Proti, jāpārskata investīciju sadale medicīnā - vairāk ieguldīt cilvēkresursos, nevis jaunās tehnoloģijās.
Arī VM pārstāvis norādīja, ka finanšu resursu izlietojums veselības aprūpē ir jāskata efektīvāk. Viens no pasākumiem ir jau īstenotā mazo slimnīcu reģionos pārveidošana par ambulatorām slimnīcām.
Vienā no pirmajām darba grupas sanāksmēm dalībnieki vienojās, lai risinātu neoficiālo maksājumu problēmu, jādiskutē par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un jāizstrādā priekšlikumi, kas likumos būtu jāprecizē, lai tiktu skaidri norādīts, ka naudas attiecības ārstam ar pacientu ir nelegālas, kā arī lai nošķirtu naudas ziedošanu slimnīcas infrastruktūras uzlabošanai no pateicības maksāšanas slimnīcu kasēs.
Kā ziņots, darba grupa, kas meklē risinājumus pacientu neoficiālo maksājumu ierobežošanai, uzskata, ka neoficiālie maksājumi ir izskaužami.
Darba grupā darbojas pārstāvji no VM, Finanšu ministrijas, VID, sabiedrības par atklātību "Delna", organizācijas "Sustento", Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas.
Vairākas organizācijas, kuru pārstāvji iekļauti darba grupā, izteikušas asu kritiku Eglīša priekšlikumam legalizēt pateicības maksājumus ārstiem. Sabiedrība par atklātību "Delna" kategoriski noraida veselības ministra priekšlikumu legalizēt pateicības maksājumus ārstiem.