AM norāda, ka Rīgas samita laikā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) dalībvalstis apņēmās stiprināt stratēģisko pārvadājumu spējas, kas ir svarīgas ātrai spēku izvietošanai, ar dažādu starptautisku iniciatīvu palīdzību un individuālu dalībvalstu spējām. Lai pildītu šo apņemšanos, Latvija kopīgi ar citām NATO un ES dalībvalstīm jau 2006.gada 12.septembrī parakstīja nodoma vēstuli par Stratēģisko gaisa pārvadājumu iniciatīvas īstenošanu.
Šī iniciatīva arī paredz izveidot starptautisku Gaisa pārvadājumu eskadriļu, kas koordinēs un veiks iniciatīvas dalībvalstīm nepieciešamos pārvadājumus, dibinās jaunu NATO gaisa pārvadājumu menedžmenta aģentūru, kuras izveidošanu atbalsta NATO Ģenerālsekretārs. Pirmā "C-17" lidmašīna tiks piegādāta jau šā gada nogalē no ASV, bet pilnas operacionālās spējas tiks sasniegtas 2009.gada beigās.
Saprašanās memoranda izstrāde, kas ilga gandrīz divus divus gadus, ir pabeigta, un dokuments iesniegts minētās programmas dalībvalstīm parakstīšanai un apstiprināšanai. AM ir sagatavojusi attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kurus akceptējot Latvija varēs kļūt par šīs programmas dalībnieci.
Latvija šīs programmas īstenošanas gaitā ir pieprasījusi 45 lidojuma stundas gadā. Piedaloties šajā iniciatīvā, Latvija nodrošinās sev pieeju stratēģiskajam gaisa transportam, lai varētu daļēji atrisināt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nepieciešamās pārvadājuma spējas NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) un ES kaujas grupu (EU BG) izvietošanai, kā arī nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu transportēšanai stratēģiskā attālumā, uzsver AM.
Latvijas izmaksu daļu pa gadiem - līdz pat 2035.gadam - veido investīcijas lidmašīnu iegādei un saistītā aprīkojuma iegādei, kuras plānots segt līdz 2012.gadam, ikgadējas administrācijas izmaksas un ikgadējas operacionālās izmaksas.
Par divu lidmašīnu iegādi laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam Latvija plāno maksāt 9,28 miljonus ASV dolāru (4,14 miljonus latu), administratīvās izmaksas 2008.gadā būs jāsedz 69 894 ASV dolāru (31 172 latu) apmērā, bet, sākot no 2009.gada, - 129 035 ASV dolāru (57 549 latu) apmērā.
Sākotnējo rezerves daļu iegāde laika posmam līdz 2012.gadam izmaksās 4,65 miljonus ASV dolāru (2,07 miljonus latu), aviobāzes infrastruktūras attīstībai Ungārijā līdz 2010.gadam tiks atvēlēti 452 830 ASV dolāri (201 962 lati), fiksētās operacionālās izmaksas laika posmam līdz 2035.gadam būšot 26,6 miljoni ASV dolāru (11,86 miljoni latu), bet mainīgās operacionālās izmaksas šajā laika posmā - 3,28 miljoni ASV dolāru (1,46 miljoni latu).
Degvielai laika posmā līdz 2035.gadam plānots tērēt 6,25 miljonus ASV dolāru (2,79 miljonus latu), misiju personāla izmaksas tiek lēstas 6,13 miljonu ASV dolāru (2,73 miljonu latu) apmērā, bet simulatora iegāde un uzstādīšana izmaksāšot 1,21 miljonu ASV dolāru (542 238 latus).
Kopumā, pēc sākotnējām aplēsēm, līdz 2035.gadam Latvijai dalība projektā izmaksās 61,44 miljonus ASV dolāru (27,4 miljonus latu). Ievērojot to, ka saprašanās memorands starp 15 valstīm būs spēkā 30 gadus un šobrīd šīs programmas prognozējošās izmaksas ir aprēķinātas ASV dolāros, iespējamas izmaksu izmaiņas uz ASV dolāra kursa svārstību pamata, norāda AM.
Lai pilnībā īstenotu Stratēģisko gaisa pārvadājumu programmu, būs nepieciešams noslēgt starptautisku līgumu ar programmas uzņēmējvalsti Ungāriju.
Saprašanās memorandu plānojušas parakstīt Latvijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Zviedrijas un ASV aizsardzības resora amatpersonas.
Sagatavotais protokollēmuma projekts paredz, ka valdība pilnvaros aizsardzības ministru parakstīt memorandu, uzdodot AM veikt visas nepieciešamās darbības, lai izstātos no memoranda, ja kopējās izmaksas par vienu lidojuma stundu stratēģisko gaisa pārvadājumu programmas gaitā pārsniegs 53 000 ASV dolāru (23 585 latus).
Pēc memoranda parakstīšanas Finanšu ministrijai 2008.gadā no pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" būs jāpiešķir AM 656 962 latus, lai segtu Latvijas izmaksas dalībai memorandā 2008.gadā.
Minētajā jautājumā konkrēts lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam.