Viņuprāt cilvēki no šīm skudrām varētu mācīties, kā ar nelieliem, bet saskaņotiem spēkiem risināt lielas kopienas problēmas.
Bristoles universitātes pētnieki Skots Pauels un Naidžels Frenks pētījuši sugas Eciton burchellii skudras, kas pārvietojas pa Vidusamerikas un Dienvidamerikas mežiem lielās straumēs, kurās var būt pat 200 000 skudru.
Skudru takas vienmēr saista šīs klejotājas ar savu pūzni, bet viņu ceļš, kas ved pāri nokritušām lapām un zariņiem, ir ārkārtīgi nelīdzens, tāpēc daļa skudru salien zemes iedobēs un grambiņās, lai padarītu visam gājienam ceļu vieglāku un ātrāku.
Skudras žigli izvēlas savam lielumam atbilstošas bedrītes, bet lielāku bedrīšu "aizlāpīšanai" spēkus var apvienot vairākas skudras.
"Ja vajadzīgs steidzams ceļa remonts, viņām šim nolūkam ir savs pašpalīdzības dienests," raksta Frenks. "Kad viss gājiens pārskrējis pāri, bedrītēs gulošās skudras rāpjas laukā un seko biedrenēm uz pūzni."
"Kopumā ņemot, mūsu pētījums parāda, kā mazākums ar pavisam vienkāršu, bet mērķtiecīgu rīcību var sekmēt vairākuma veikumu un tādējādi nest nepārprotamu labumu visai kopienai," viņš secina.
Pauels un Frenks veikuši ar skudrām eksperimentus laboratorijā, lai sīkāk iepazītos ar to uzvedību. "Mēs nolikām uz skudru takas dēlīšus, kuros bija izurbti dažāda lieluma caurumiņi, lai redzētu, kā viņas ar to tiek galā, - un viņas to paveica lieliski," atzinis Frenks.
"Domāju, to sapratīs katrs, kas ar savu mašīnu kādreiz trāpījis tādā bedrē, ka sadreb visi kauliņi," viņš piebildis.
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Pētījums: Skudrām ir savs unikāls "ceļu remonta dienests"
LETA, 29.05.2007. 09:05
Vidusamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošās leģionārskudras spēj nodrošināt ātrāku pārvietošanos cauri džungļiem visai saimei, jo daļa skudru izlīdzina visus ceļa negludumus ar saviem ķermenīšiem, izdevumā "Animal Behaviour" raksta britu zinātnieki.