Karstuma viļņu ietekmei visvairāk ir pakļauti gados veci cilvēki, bērni, nodarbinātie, kuru darba vietas ir ārpus telpām un bezpajumtnieki. Ekstremāla aukstuma gadījumos sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas pakļautas arī aukstuma radītiem veselības traucējumiem. Ziemeļeiropā, klimatam kļūstot mitrākam, palielinās elpošanas orgānu slimību skaits.
Augstākas temperatūras veicina baktēriju attīstību pārtikā un vidē, kā arī infekciju slimību pārnēsājošo kukaiņu izplatību. Tādēļ veselības sistēmām riska zonās ir jāpastiprina aizsardzības pasākumi - vakcinācija, slimību pārnēsātāju uzraudzība un kontrole, ātra slimību diagnostika.
Kļūstot intensīvākai saules radiācijai, palielinās risks saslimstībai ar ādas vēzi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas saistās ar klimata izmaiņām, ir ūdens apgādes drošība, jo ūdens straumju samazināšanās vasarā var novest pie tīra saldūdens trūkuma un palielināta piesārņojuma.
Klimata pārmaiņu radīto veselības problēmu risināšana rada papildu slodzi veselības sektoram, savukārt klimata ietekmē radušies ekonomiskie zaudējumi samazina iespēju veselības sektoram saņemt papildu finansiālu atbalstu.
VM uzsver, ka katrs var dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanai vai aizsardzībai pret to ietekmi, tādējādi veicinot savu veselību. "Tas ir pavisam vienkārši - pievērsieties kustīgam dzīvesveidam, mazāk izmantojiet personīgo auto, vairāk uzturā lietojiet svaigus, dabīgi audzētus produktus, mazāk lietojiet gaļu, samaziniet ikdienā lietojamo ķīmisko produktu apjomu, rūpējieties par savu aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojot personīgo higiēnu un vakcinējoties, nepakļaujiet sevi pārmērīgai saules ietekmei," norāda Šneiders.
