Patēriņa kredītlīgumu direktīva tika plānota kā viens no pasākumiem ES iekšējā tirgus izveidei patēriņa kredīta jomā, līdz ar to direktīvas mērķis ir harmonizēt noteiktus dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus attiecībā uz patēriņa kredītu, ieviešot skaidrākas, stingrākas un pašreizējai situācijai finanšu pakalpojumu tirgū atbilstošākas prasības attiecībā uz patērētājam sniedzamo informāciju, lai nodrošinātu lielāku patērētāju aizsardzību pārrobežu kreditēšanas gadījumā.
Direktīvas darbības joma skars visus patēriņa kredītlīgumus, izņemot ar hipotēku nodrošinātu kredītu vai kredītu ēku un zemes iegādei, kredītlīgumus zem 200 eiro (140 latu) un virs 75 000 eiro (52 000 latu), īres un nomas līgumus, saskaņā ar kuriem patērētājam nepāriet īpašumtiesības uz preci, lombardu kredītu, kredītu esošu parādu nomaksai, darba devēju piešķirtu kredītu. Regulējumu attiecībā uz šiem patēriņa kredītlīgumu veidiem ES dalībvalstis varēs turpināt noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.
ES dalībvalstīm direktīvas prasības savos tiesību aktos būs jāievieš divu gadu laikā no publicēšanas brīža, tas ir - līdz 2010.gadam.
Jaunā direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī.
Latvijā patēriņa kredīta jomu regulē spēkā esošais Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu. Pārņemot Patēriņa kredītlīgumu direktīvu, tiks veiktas atbilstošas izmaiņas Latvijas nacionālajos tiesību aktos, ieviešot jaunās un precizējot esošās prasības.
