Lapmežciema novada domei draud Ķekavas liktenis

Lai gan RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka aicina nedramatizēt notiekošo, Lapmežciema novada padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons uzskata, ka viņam un citiem novada deputātiem draud ķekaviešu liktenis - atstādināšana un ministrijai paklausīgas administrācijas iecelšana viņu vietā.

Neoficiāli avoti viņam jau esot vēstījuši: ja Lapmežciems uzstās, ka vēlas palikt patstāvīga pašvaldība (nevis iekļauties novadā) un ja viņš pats turpināšot koordinēt 34 pašvaldību prasību iesniegšanu Satversmes tiesā, tad lai gaidot nepatikšanas, ziņo LA.

"Trešdien desmitos no rīta pa faksu saņēmu desmit lapas ar pārmetumiem par zemes dalīšanas, teritorijas plānojuma un būvniecības pārkāpumiem novadā. Trīs dienu laikā man jāsagatavo paskaidrojumi, kas nav iespējams, jo nepieciešams uzrakstīt detalizētus pamatojumus katrai situācijai. 15 gadus esmu pašvaldības vadītājs, nekad neesmu saņēmis pārmetumus, un te pēkšņi! Kādas lietas viņi tur augšā bīda?!" sašutis Pētersons, kurš sola tik viegli nepadoties un tiesāties.

Stucka laikrakstam skaidroja, ka patlaban notiek pārbaudes 30 pašvaldībās, kurās nav izstrādāts teritorijas plānojums. Šīs pašvaldības varot iedalīt divās grupās: tādās, kas nav sniegušas atbildes pēc būtības par neizdarīto, un tādās, kurām ir sava motivācija, kāpēc nav izdarīts darbs.

"Pētersona kungu esam iedalījuši pirmajā grupā. Vēlamies precizēt viņa paskaidrojumus un atsauces par nelikumībām. Pēc mūsu rīcībā esošiem datiem esam konstatējuši 40 nelikumīgus zemju sadalīšanas gadījumus Baltijas jūras un Kaņiera ezera krastos - nav ievērots Aizsargjoslu likums un Ministru kabineta noteikumi par zemju transformāciju. Vēl mēs prasām paskaidrojumus par teritoriālo plānojumu. Nezinu, ko atbildēs Pētersona kungs, bet švaki viņa pozīcijas izskatās... Mūs neinteresē Pētersona viedoklis pašvaldību reformas jautājumā, bet gan likumpārkāpumi pašvaldības darbā," skaidro Stucka.

Jāpiemin, ka nopietnus pārmetumus par nelikumībām, piemēram, izpelnījusies arī Baložu pilsētas pašvaldība. Valsts kontrole revīzijā ir secinājusi, ka Baložu pilsētas pašvaldība, ieguldot tai piederošajos nekustamajos īpašumus 101,1 hektāru platībā ar kopējo vērtību 839 390 lati privātās kapitālsabiedrībās, pārkāpusi likuma prasības.

Kapitālsabiedrības vēlāk uzcēlušas daudzdzīvokļu ēkas un pārdevušas dzīvokļus, bet pašvaldība no darījuma neesot ieguvusi ne santīma. Par revīzijā konstatēto Valsts kontrole informējusi Ģenerālprokuratūru. Pārmetumiem piekrituši arī RAPLM pārstāvji.