Foto: delfi.lv/news
Ainārs Leijējs: Jūs sevi raksturotu kā konservatīvo, liberāli vai citas politiskās ideoloģijas pārstāvi?
Aivars Endziņš: Vairāk kā liberālās ideoloģijas pārstāvi. Cilvēkiem ir jābūt brīviem, [ar] iespējām brīvi realizēt savas iniciatīvas. Manā izpratnē konservatīvisms ir uz kaut ko ieciklējies. Es tomēr esmu cilvēks ar tolerantiem uzskatiem, kurš ierobežojumus neatļaujas.
Ko jūs domājat par viendzimuma laulību vai viendzimuma pāru civilo savienību ieviešanu Latvijā?
Tas ir sabiedrībā nopietni diskutējams jautājums. Kā jurists redzu laulību atzīšana, ja atrisina matojuma un citus jautājumus. Tīri, lai attiecības būtu legālas. Sabiedrības attieksme ir ļoti kritiski negatīva. Ir nepieciešamas diskusijas un debates. Padomju laikos tika nosodīts, ja jauni pāri publiski skūpstījās uz soliņa. Tas [viendzimuma pāru juridiska savienība] ir sabiedrības izaugsmes un vērtību pārskatīšanas jautājums kā tāds.
Tātad jūs atbalstāt viendzimuma laulību vai tikai civilo savienību ieviešanu?
Tas ir, kā likumdevējs to nolemj. Vārds „laulība” ir problemātiskāks, jo deputāti jau ir grozījuši Satversmi (1). Ja runa ir par civiltiesiskas reģistrācijas faktu, tas būtu atbalstāms vairāk, jo Satversmi būtu grūtāk grozīt.
Kāds ir jūsu viedoklis par eitanāzijas atļaušanu mūsu valstī?
Redziet, pirms diviem gadiem es lasīju kādas studentes maģistra darbu par eitanāziju. Tas bija plašs darbs, par to, kāda pieeja ir pasaulē un Eiropā. Eitanāzija – tas ir kaut kas galējs. Tā ir cieši saistīta ar paleatīvo aprūpi. [Pacientiem] ir jānodrošina sāpju remdināšana – ja nespējam to nodrošināt, tad…. Vai ārstam jāpieņem lēmums par to? Tas nedrīkst būt vienpersonisks lēmums. Ja cilvēks guļ komā, tad ģimenes locekļi varētu izlemt par aparātu atslēgšanu. Ja pats lūdz, lai nogalina, tad tas [eitanāzija] varētu pastāvēt. Bet pie tā ir nopietni jāstrādā.
Ko jūs domājat par vieglo narkotiku legalizāciju?
Katrā gadījumā es esmu pret. Viss var sākties ar vieglajām narkotikām, var rasties atkarība. Legalizācija [novedīs pie tā, ka] jaunie cilvēki var pamēģināt, viņiem rādīsies [halucinācijas] – tās ir tās briesmas!
Ja jūs ievēlēs par prezidentu, kādas būs jūsu darbības prioritātes?
Es esmu deklarējis, ka mana prioritāte būs iekšpolitiskie jautājumi. Ārpolitika arī neapšaubāmi ir svarīga. Pamatuzdevumi – iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO – ir izpildīti. [Aktuāls ir] ES [konstitucionālā] līguma statuss. Kādi jautājumi tiek risināti ES, kādi netiek.
Saistot ar ES ārpolitikas kontekstu. Lai nav mēģinājumi atstāt [kādu valsti] vienu pret vienu. Redzams, ka ES politika pret Krieviju jau mainās. Tas notiek pēc Ukrainas cauruļvada slēgšanas un notikumiem saistībā ar Igauniju. Igaunijas gadījumā ES jau rīkojās kā vienots veselums.
Kādas ir jūsu iekšpolitiskās prioritātes?
Tiesiskums un demokrātija, pirmkārt. Likuma varas nostiprināšana. Demokrātijas veicināšanai – dialogs ar visiem sabiedrības slāņiem. Ir jūtama atsvešinātība, tāpēc ir jāveido dialogs starp valdību, parlamentu un tautu. Arī ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Augstas amatpersonas saka NVO, ka, lai piedalītos politiskajā procesā, tām ir jākļūst par partijām – tas ir nepareizi.
Tāpat tā [prioritāte] ir arī cīņas turpināšana pret korupciju. Vienotības stiprināšana, jo pārāk bieži notiek strīdēšanās par sīkumiem. Jautājums ir arī par cilvēku labklājību un par uzticēšanos valstij.
Valsts kontrole ir atzinusi, ka esat nelikumīgi sev piešķīris prēmiju. Vai tas neliecina, ka par to, ka jums vairs neatbilst ļoti svarīgs kritērijs – nevainojama reputācija?
Tā ir absurda pieeja, jo Satversmes tiesā (ST) ir īpaša komisija, kura lemj par iespēju piešķirt prēmijas, ja budžetā ir palicis pārpalikums. Paraksta tiesības ir tikai man un galvenajam grāmatvedim. Tā būtu absurda situācija, ja par prēmiju piešķiršanu tiesnešiem, šoferiem(..) un citiem darbiniekiem parakstītos es, bet par prēmijas piešķiršanu man, atsevišķi būtu jāparakstās, piemēram, priekšsēdētāja vietniekam. Tiesa ir neatkarīga institūcija. Cita lieta, ja nebūtu komisija, [ kura lemj par prēmiju piešķiršanu]. Virs ST nav neviens augstāks. Budžeta jautājums risina tiesas iekšienē. Vai tad premjeram būtu jāparakstās? (..) Tas ir smieklīgi. Tas ir kā kauls, sunim pamests, lai [tas] vaukšķētu.
1 – Satversmes 110.pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
