Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja no elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora ziņojuma izrietēs, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība, valdība izsludinās konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju. Konkursu izsludinās un organizēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Jauno ražošanas jaudu apmaksu veiks pārvades sistēmas operators, un šīs izmaksas tiks iekļautas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifā. Ieviesto ražošanas jaudu izmaksas segs visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji, un šo izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku noteiks SPRK.
Konkursa uzvarētājs iegūs tiesības saņemt maksājumus par jaunajām elektroenerģijas jaudām, palielinot ražošanas jaudu vai ieviešot jaunas ražošanas iekārtas bez konkursa kārtībā iegūtās garantijas. Vienlaikus attiecīgais elektroenerģijas ražotājs būs tiesīgs piedalīties elektroenerģijas tirgū un pārdot saražoto elektroenerģiju par vienošanās cenu jebkuram elektroenerģijas tirgus dalībniekam.
Likuma grozījumi paredz, ka valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jābūt tādai, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas apjomu, kas nav mazāks par 80% no 2012.gadā paredzamā kopējā patēriņa.
Grozījumi arī paredz, ka ražotāji, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir, sākot ar 20 megavatiem, varēs iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmantos atjaunojamos energoresursus, varēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu.
Likums arī paredzēs, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi, varēs iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina nekavējoties sākt darbu pie jaunu bāzes jaudu projektiem.
EM ar enerģētikas ekspertiem ir sagatavojusi ziņojumu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, kā arī izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.
Ziņojumā arī norādīts, ka neatkarīgi no Ignalinas atomelektrostacijas projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas Latvijā jāattīsta jaunu bāzes jaudu projekti, ko var pamatot gan no elektroapgādes drošuma viedokļa, gan lai uzlabotu valsts importa-eksporta bilanci.
EM piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā - viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija Rīgā. Elektrostaciju veida izvēli noteica resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena, ietverot maksu par ietekmi uz vidi, un projekta īstenošanas laiks.
Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi - resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi - nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Paralēli darbam pie jaunu bāzes jaudu stacijām jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana, uzsver Ekonomikas ministrija.
