Lai noteiktu galīgos parakstu vākšanas rezultātus un konstatētu, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt un vai visiem parakstītājiem ir bijušas balsstiesības, CVK tagad jāveic parakstu pārbaude. Pārbaude varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.
Apkopojot galīgos parakstu vākšanas rezultātus, parakstu skaitam, kas nodoti Latvijā no 12.marta līdz 10.aprīlim, tiks pieskaitīti arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības CVK iesniegtie 11 095 notariāli apstiprinātie vēlētāju paraksti, kā arī paraksti no vēlētājiem ārvalstīs. Līdz 8.aprīlim ārvalstīs par Satversmes grozījumu ierosināšanu bija parakstījušies 733 Latvijas pilsoņi.
Pēc tam CVK vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu nodos Valsts prezidentam, kas to iesniegs Saeimā.
Iesniegtos Satversmes grozījumus Saeimai būs jāizskata vēl šajā sesijā, tos var izskatīt sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un tie var tikt pieņemti ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.
Savukārt, ja parlaments vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraida vai atbalsta ar labojumiem, jārīko tautas nobalsošana, kas izmaksās apmēram 2,5 miljonus latu.
Saskaņā ar Satversmi tiesības iesniegt izskatīšanai Saeimā pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētājiem.
Sagatavotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.