"Šo situāciju var glābt vien sociālie pediatri - speciālisti, kas apmāca vecākus runāt un apieties ar saviem bērniem jau no pirmsskolas vecuma," sacīja Rumba. "Ja vecāku starpā ir problēmas, tās uztver arī bērns, līdz ar to viņam paaugstinās stresa līmenis, savukārt, ja vecāki neiecietīgi sarunājas ar savu bērnu, tas viņā var radīt agresiju."
Tā kā Latvijas demogrāfiskais stāvoklis pasliktinās, jāvērš uzmanība uz bērnu veselību, tostarp arī psiholoģisko, sacīja Rumba.
Profesors Teodors Helbrugs norādīja, ka Eiropā kopumā ir nepareiza bērnu audzināšanas metode - tā vietā, lai vecāki vairāk pievēstu uzmanību savām atvasēm un pavadītu mierīgi laiku kopā, vecāki visu dienu atrodas darbā. Vairums vecāku domā, jo vairāk viņi nopelnīs, jo nodrošinātāka būs atvases turpmākā dzīve un jo laimīgāki tie būs. Tai pašā laikā bērns paliek bez vecāku klātbūtnes un saite starp viņiem pamazām zūd, norādīja Helbrugs.
Jau ziņots, ka šodien 4.starptautiskajā sociālās pediatrijas simpozijā "Montesori pedagoģijas loma bērna attīstības habilitācijā - 10 gadi sociālajai pediatrijai Latvijā" vadošie sociālās pediatrijas speciālisti no Vācijas un Latvijas diskutē par dažādiem Montesori pedagoģijas aspektiem.
Ar šo jautājumu risināšanu Eiropas valstīs jau vairāk nekā 50 gadus nodarbojas sociālā pediatrija, kura ir iekļaujošās izglītības pamats un kuras pieredze pārliecinoši apliecina, ka bērnu atveseļošanas efektivitāti nosaka interdisciplināras komandas: ārsta, pedagoga, psihologa, logopēda, sociālā darbinieka sadarbība, diagnosticējot problēmu, kā arī izstrādājot un realizējot individuālās rehabilitācijas plānu katra problēmu bērna atveseļošanai.
