Kā ziņots, provizoriskie rezultāti liecina, ka par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs. Pēc parakstu vākšanas rezultātu apkopošanas Centrālā vēlēšanu komisija vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu nodos Valsts prezidentam, kas to iesniegs Saeimā.
Iesniegtie Satversmes grozījumi Saeimai būs jāizskata vēl šajā sesijā, tos var izskatīt sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un tie var tikt pieņemti ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.
Ja parlaments vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraidīs vai atbalstīs ar labojumiem, būs jārīko tautas nobalsošana, kas izmaksās apmēram 2,5 miljonus latu.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka pauda viedokli, ka šobrīd ir diezgan skaidrs, ka Saeima neatbalstīs ierosinātos Satversmes grozījumus, līdz ar to par tiem būs jārīko referendums. "Galvenais jautājums ir, vai Saeima pieņems šī likumprojekta vietā ko citu, vai viņi vispār neliksies ne zinis", sacīja Kažoka.
Arī politologs Ivars Ijabs pieļauj iespēju, ka par grozījumu projektu notiks referendums.
Viņaprāt, iedzīvotāju aktivitāti referenduma laikā noteiks vairāki faktori. Viens no būtiskiem faktoriem ir Latvijas ekonomiskā attīstība - ja inflācija paaugstināsies, ja cilvēki "sajutīs būtisku triecienu pa maciņiem", tādā gadījumā ļoti daudz iedzīvotāji aizies uz referendumu, pieļāva politologs.
Savukārt otrs faktors, kas ietekmētu iedzīvotāju aktivitāti referendumā, ir saistīts ar partiju politiku tuvāko mēnešu laikā, piemēram, pieņemot lēmumu par nākamo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju.
Ijabs pieļāva iespēju, ka valdība tuvākajā laikā varētu nākt klajā ar apgalvojumiem, ka parakstu vākšana ir nekvalitatīvi un neprofesionāli organizēta, līdz ar to esošos rezultātus nevarēs uzskatīt par patiesiem.
Politologs Andris Runcis atzina, ka ir pāragri spriest, vai referendumā savāks nepieciešamo parakstu daudzumu. Viņaprāt, aktivitāte var būt atkarīga no tā, kurā laikā būs referendums. Ja referendums notiks, piemēram, jūnija vidū, vai pēc Jāņiem, tas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju aktivitāti, domā Runcis.
Kā ziņots, sagatavotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Lai noteiktu galīgos parakstu vākšanas rezultātus un konstatētu, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt un vai visiem parakstītājiem ir bijušas balsstiesības, Centrālajai vēlēšanu komisijai tagad jāveic parakstu pārbaude. Pārbaude varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.
