"De Facto" pārsteidz ar jauniem atklājumiem par politiķu un uzņēmēju sadarbību

Pirms diviem gadiem ticis dibināts uzņēmums "Energo SG". Tā dibinātāji esot SIA "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis un padomes loceklis Ainārs Gulbis, kuri katrs ieguldījuši pa pusmiljonam latu. Tā paša 2006.gada vasarā tiek slēgts līgums par 34 hektāru zemes nomu uz 45 gadiem Rīgas brīvostas teritorijā, Mangaļsalā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai, norāda "De Facto".

Kā norāda raidījums, esot maz ticams, ka par šādu ieceri Rīgas brīvostas valdes locekļi neinformēja savas partijas un ka par to neesot zinājis tā laika Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

2006.gadā Ekonomikas ministrija pasūtījusi pētījumu par sašķidrināto gāzi. Tajā laikā ekonomikas ministrs bija Kalvīša toreizējais partijas biedrs Aigars Štokenbergs. Pētījums ir nonācis "De Facto" rīcībā. Tajā teikts, ka jau šobrīd tankkuģu uzņemšanai ir piemērotas Rīgas un Ventspils ostas, bet pēc padziļināšanas arī Liepājas osta. Arī mazās ostas būtu spējīgas šādus kuģus uzņemt, pirms tam izbūvējot speciālas piestātnes dziļāk jūrā.

Kā piemērotākā termināļa būvniecības vieta tiek minēta Mangaļsala - vieta, kur jau šobrīd tiek nomāta zeme. Pētījuma secinājumu dāļā norādīts, ka sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība kļūst ekonomiska, ja terminālis tiek būvēts tiešā jaunas gāzes elektrostacijas tuvumā, norāda "De Facto".

Raidījums arī izteica minējumus, kādēļ informācija par tik grandioziem plāniem tiek slēpta no sabiedrības. Raidījuma veidotāji uzskata, ka tas tiek darīts ar nolūku, lai projekti tiktu pienācīgi sagatavoti un tad pasniegti kā iespēja valstij pirkt alternatīvu gāzi un panākt valsts finansējumu.

"De Facto" norāda arī uz "Latvenergo" aktivitātēm jaunas gāzes elektrostacijas būvniecībā. Piemēram, 3.aprīlī, pirms grozījumu Enerģētikas likumā pieņemšanas Saeimā, ticis izsludināts konkurss par gāzes elektrostacijas izbūvi.

Raidījuma veidotāji uzskata, ka šie fakti liecina par konkrētām saskaņotām darbībām, lai Latvijā īstenotu Krievijas gāzes projektus.

Savickis iepriekš norādīja, ka termināļa pirmā posma būvniecība varētu izmaksāt apmēram 500 miljonus eiro (350 miljonus latu) un tā realizācijā varētu piesaistīt gan Latvijas uzņēmējus, gan ārvalstu investorus.

"Tautas partijas" dibinātājs Andris Šķēle, iepriekš raidījumam "De Facto" norādīja, ka sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība būtu lietderīgs projekts, kas spētu vairot Latvijas enerģētisko neatkarību. Viņš arī norādīja, ka projekta veiksmīgai īstenošanai nepieciešams, lai termināļa īpašnieki nebūtu AS "Latvijas gāze" akcionāri. "Projekts gan pagaidām vēl ir ļoti zaļš," uzsvēra Šķēle.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) 10.aprīlī uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot nolikumu konkursam par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu, aģentūru LETA informēja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Spriņķe.

Plānots, ka izstrādātais nolikums līdz septembrim vai oktobrim tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

10.aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem tiek solīts Latvijā veicināt elektroapgādes drošumu un nodrošinājumu ar ražošanas jaudām.

EM piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā - viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija Rīgā. Elektrostaciju veida izvēli noteica resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena, ietverot maksu par ietekmi uz vidi, un projekta īstenošanas laiks.

Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi - resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi - nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.