Valdības rīkojumā arī norādīts, ka "ilgtermiņa saistību apmērs tiek precizēts, ja LNB būvniecībai tiek piešķirts finansējums no privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem vai citiem avotiem".
KM uzdots ikgadējā ziņojumā Ministru kabinetam par "Gaismas pils" projekta īstenošanu iekļaut arī informāciju par LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes apstiprināto "kārtējā gadā finansēto būvdarbu izmaksas sadārdzinājumu".
KM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā norādīts, ka LNB būvniecība ir saistīta ar būtisku valsts interešu aizsardzību, kas izriet no LNB projekta īstenošanas likuma un tā grozījumiem, un būvdarbu sākšanas aizkavēšana būtu saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību. Līdz ar to Publisko iepirkumu likums LNB būvniecības projekta īstenošanā netiek piemērots.
LNB ēkas būvdarbu - nulles cikla jeb pirmā posma un virszemes cikla jeb otrā posma - izmaksas nedrīkst pārsniegt 164,67 miljonus latu ar pievienotās vērtības nodokli, un tās ir "Jauno trīs brāļu" 2007.gadā organizētajā konkursā piedāvātās zemākās būvdarbu izmaksas.
Saskaņā ar būvniecības nozares ekspertu atzinumiem konjunktūra būvniecības tirgū ir labvēlīga, lai panāktu LNB būvdarbu izmaksu samazinājumu.
LNB projekta virzībai kopš 2004.gada izlietoti 16,758 miljoni latu.
Lai īstenotu LNB projektu atbilstoši izstrādātajai ģenerālplāna skicei un arhitekta Gunāra Birkerta redzējumam par LNB ēkas apkārtējo vidi teritorijā starp Uzvaras bulvāri, dzelzceļa tiltu, Valguma ielu un Daugavas krastmalu, ir sākta infrastruktūras objektu projektēšana, kam izlietoti 1,745 miljoni latu.
LNB teritorijas infrastruktūrā ir paredzēta ceļu, inženierkomunikāciju, pazemes autostāvvietu, gājēju pārejas Uzvaras bulvārī, gājēju pārejas (promenādes) pār Mūkusalas ielu uz Daugavas krastmalu, kā arī daudzfunkcionālas tehniskās ēkas izbūve, kurā ir iekļauta 110 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstacija, dīzeļģeneratoru telpa, centralizētās aukstuma apgādes ražošanas centrs, publiskās telpas un autostāvvieta. Teritorijai, kurā atradīsies LNB un Rīgas koncertzāle, tiek izstrādāts detālplānojums.
KM norāda, ka 2007.gada jūnijā noslēdzās nozīmīgs posms LNB projekta attīstībā - tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi LNB būvniecības teritorijā. Šajā procesā izlietoti 6,147 miljoni latu.
2006.gadā tika sākta būvlaukuma sagatavošana, kas izmaksājusi aptuveni vienu miljonu latu. Ir nojauktas astoņas ēkas, to vidū arī ēka Uzvaras bulvārī 2, kuras demontāžas process bija sarežģīts, jo tika uzdots saglabāt arhitektoniski vērtīgās detaļas, lai tās kā vēstures liecību vēlāk iestrādātu laukumā pie LNB vai saglabātu atkārtotai izmantošanai citās ēkās.
Deviņdesmito gadu vidū tika pieņemts lēmums Silakrogā, Rīgas rajonā, izbūvēt retāk pieprasīto grāmatu krātuvi, kas ir ļāvis būtiski samazināt LNB ēkas kopējo apjomu un tās būvniecības izmaksas. Repozitārija telpas tika nodotas ekspluatācijā 2006.gada ceturtajā ceturksnī, un būvdarbi izmaksājuši 860 000 latu.
2007.gada 19.aprīlī tika izsludināts starptautisks konkurss par LNB ēkas būvdarbiem, konkursa otrajā kārtā noteiktajā termiņā - līdz 2007.gada 14.septembrim finanšu un tehniskos piedāvājumus iesniedza divi pretendenti: "Nacionālā būvkompāniju apvienība", kurā ietilpst uzņēmumi "RBSSKALS", "Skonto būve" un "Re&Re", par līgumcenu 458 207 618,79 latu bez pievienotās vērtības nodokļa un juridisko personu apvienība SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes" par līgumcenu 500 646 809,41 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus bija paredzēts, ka galvenajam būvuzņēmējam būs ne tikai jāveic LNB ēkas būvdarbi, bet arī jānodrošina būvdarbiem nepieciešamā naudas plūsma, ko valsts atmaksātu ilgākā laika posmā, izmantojot finansējumu, kas šim nolūkam paredzēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās. Uzaicinājumā tika iekļauta prasība kandidātiem prognozēt un ietvert līgumcenā iespējamo būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu visā LNB ēkas būvdarbu laikā.
Piedāvājumos norādītās līgumcenas liecināja, ka kopējās izmaksas ievērojami pārsniedza LNB projektam valsts budžetā paredzētos līdzekļus, un tāds projekta īstenošanas modelis, kas paredzēja nepieciešamību būvdarbu veicējam piesaistīt finansētāju, noveda pie neadekvātām kumulatīvajām izmaksām, tāpēc nav izmantojams, atzīst KM.
KM paskaidrojuma rakstā arī atzīst, ka trešā "Gaismas pils" celtniecības pretendenta - apvienības AS "Merko Ehitus" un SIA "Merks", kas pauda gatavību uzcelt LNB ēku par 87,6 miljoniem latu, - "pieteikums iesniegts noteiktajā termiņā, bet neatbilst vadlīnijām". Pārbaudot juridisko personu apvienības "Merko Ehitus" un "Merks" iesniegto pieteikumu, kā arī citus ar to saistītus dokumentus, komisija konstatējusi, ka ""Merko Ehitus" un tās amatpersonu saistība ar noziedzīgiem koruptīviem nodarījumiem nav savienojama ar vadlīnijās noteiktajiem atklātības, caurspīdīguma, pretkorupcijas un uzņēmējdarbības sociālās atbildības principiem LNB projektā".
KM informē, ka piedāvājumu vērtēšanas laikā tika analizēta abos piedāvājumos ietverto LNB ēkas būvdarbu izmaksu atbilstība esošajai tirgus situācijai būvniecības jomā un pamatotība saistībā ar piedāvāto būvdarbu veikšanas tehnoloģiju, piedāvātajiem inženiertehniskajiem risinājumiem un vispārbūvniecisko prasību izpildi.
Finanšu piedāvājuma ekspertīzē tika konstatētas kļūdas un neatbilstība pasūtītāja noteiktajām prasībām un būvdarbu veikšanas tehnoloģijai, uz ko piegādātāju apvienībām tika norādīts sarunu sanāksmēs.
Sarunu procesa laikā iepirkuma komisija pārliecinājās, ka abas piegādātāju apvienības LNB ēkas būvdarbus spēj veikt vienādā termiņā un augstā kvalitātē, jo ir ievērojušas noteikto būvdarbu izpildes tehnoloģiju, būvdarbu kvalitātes nodrošināšanas procedūras, laika grafiku un pretkorupcijas prasības.
Pamatojoties uz sarunu procesa laikā veikto piedāvājumu analīzi, komisija secināja, ka abos piedāvājumos norādītās LNB ēkas būvdarbu izmaksas ir uzskatāmas par atbilstošām esošai tirgus situācijai būvniecības jomā. Piedāvātās līgumcenas ir zemākas par Ministru kabineta rīkojuma "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību" noteiktajām maksimālajām būvdarbu izmaksām - 164,67 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.
LNB projekts tiks īstenots divos posmos: nulles cikla būvdarbi jeb pirmais posms, kura izmaksas ir 19 033 635,66 lati ar pievienotās vērtības nodokli, un virszemes cikla būvdarbi jeb otrais posms, kura izmaksas ir 116 290 960,87 lati ar pievienotās vērtības nodokli.
Šā gada valsts budžetā LNB projekta īstenošanai ir paredzēti 6,97 miljoni latu un ilgtermiņa saistību daļā rezervēts vēl 141 miljons latu. Papildus tam atbilstoši LNB projekta īstenošanas likuma 5.pantam LNB projekta īstenošanai ir uzkrāti līdzekļi 6,35 miljonu latu apmērā.
