Visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", iepriekš bija solījušas atbalstīt Kažociņa iecelšanu amatā.
Jau ziņots, ka Nacionālā drošības padome (NDP) 11.aprīlī pēc vairāku stundu ilgām diskusijām SAB vadītāja amatam atkārtoti izvirzīja Kažociņu. Par viņa kandidatūru NDP sēdē panākta vienprātīga vienošanās.
Kā liecina arhīva informācija, Kažociņš dzimis 1951.gadā Lielbritānijas pilsētā Pīterboro. Viņš ieguvis bakalaura grādu filozofijā Notingemas universitātē, bet virsnieka pamatizglītību ieguvis Sendhērstas Militārajā akadēmijā. Kažociņš arī beidzis Lielbritānijas vecāko štāba virsnieka kursus.
SAB vadītājs no 1989. līdz 1991.gadam bijis britu Reinas armijas grupas operācijas operāciju virsnieks Vācijā, Lielbritānijā un Vidējos Austrumos, 1991.gadā Līča karā bijis operāciju plānotājs, no 1991. līdz 1993.gadam bijis britu 2.artilērijas pulka komandieris Vācijā un Ziemeļīrijā, bet no 1994. līdz 1995.gadam - Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
No 1995. līdz 1997.gadam Kažociņš bijis Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks Latvijā, no 1997. līdz 2000.gadam - Britu 4.divīzijas štāba priekšnieks Anglijā. Kažociņš bijis arī Britu Centrāleiropas padomnieku un mācību vienības komandieris Čehijā un britu militārais padomnieks Slovākijas bruņoto spēku komandierim.
2002.gadā Kažociņš atvaļinājies priekšlaikus no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē un atgriezies Latvijā. 2003.gadā viņš bija toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes (JL) ārštata padomnieks un jau dažus mēnešus pēc šī amata ieņemšanas presē tika minēts kā iespējamais kandidāts SAB direktora amatam.
2003.gada martā Saeima pieņēma likumu par Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni un jau aprīlī NDP viņu ieteica SAB direktora amatam. 2003.gada maijā Saeima iecēla viņu SAB direktora amatā uz pieciem gadiem. 2004.gada jūlijā Kažociņš atteicās no Lielbritānijas pilsonības.