Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, "Saskaņas centra" izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Balsojumā piedalījās 98 deputāti, un visu tautas kalpu aizpildītie vēlēšanu biļeteni atzīti par derīgiem.
Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Zatlers pie Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas varēs stāties pēc tam, kad beigsies Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras šajā amatā, kas notiks 7.jūlijā. Pirms stāšanās pie augstā amata pienākumu pildīšanas Zatleram būs jānodod zvērests. Saskaņā ar Satversmi viņa pilnvaru termiņš prezidenta amatā būs četri gadi.
Savā biogrāfijā Zatlers norādījis, ka nekad nav bijis PSKP biedrs, nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju un nav nevienā politiskā partijā. Tāpat viņš norādījis, ka ir piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas likvidācijas darbos. Biogrāfijā kā savas aizraušanās Zatlers minējis kulināriju, ziedus, tēlotājmākslu, mūziku un ISO kvalitātes vadības standartus.
Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti, un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.
1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.
Kopš 1999.gada Valsts prezidente ir Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.
Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas.
