Liela Latvijas sabiedrības daļa nezina, kādi valsts nozīmes svētki tiek atzīmēti 4.maijā

Šādu ainu atklājis pēc sabiedrisko attiecību kompānijas „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pasūtījuma veikts socioloģiskais pētījums. Aptaujā atklājies, ka 20 procentiem Latvijas iedzīvotāju maijā nav nevienas nozīmīgas svinamās dienas, bet kā svarīgāko atzīmējamo dienu 25 procenti respondentu norādījuši 9.maiju – Eiropas dienu.

„Sabiedrība ir vienaldzīga jautājumā par valsts svētkiem. Ļoti lielai iedzīvotāju daļai kalendāra „sarkanās” dienas ir tikai papildu brīvdienas, un cilvēki pat neapgrūtina sevi ar mēģinājumiem noskaidrot, kāpēc viņiem nav jādodas darbā,” skaidro „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” projektu direktors Arnis Lapiņš. „Var jau runāt par iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu, par patriotisko audzināšanu utt., taču rezultāti ir nožēlojami.”

Interesanti, ka 89% interneta aptaujas respondentu pareizi norādījuši 4.maiju kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, taču ielu aptaujās tika iegūts atšķirīgs rezultāts.

Turklāt dažādās sociāli ģeogrāfiskajās vietās aptaujas rezultāts bija radikāli atšķirīgs: Rīgas klusajā centrā un Valmierā veiktajās aptaujās ap 80% respondentu mācēja atbildēt, kāds notikums tiek atzīmēts 4.maijā, bet tikai vidēji katrs trešais daugavpilietis un Purvciema iedzīvotājs zina šīs dienas nozīmi.  

Uz jautājumu, kas tiek atzīmēts 4.maijā, pareizi spēja atbildēt vien 34% Daugavpils un 41% Purvciema iedzīvotāju. Visbiežāk pareizo atbildi par 4.maija svētku būtību spēja sniegt Rīgas klusajā centrā aptaujātie – 82%, kā arī valmierieši – 78%.

Iedzīvotāju atšķirīgais informētības līmenis dažādās vietās, kurās tika veikta aptauja, ir izskaidrojams ar respondentu atšķirīgo nacionālo sastāvu. Kopumā 64% latviešu un 32% citu tautību aptaujāto bija zināms, kas tiek svinēts 4.maijā.

Ielu aptaujās atklājās vēl kāda īpaša iezīme, proti, Daugavpilī 11% un Purvciemā 17% respondentu nevis vienkārši minēja kādus citus atzīmējamos svētkus, bet gan sniedza atbildi: „Mums šajā dienā nav nekādu svētku.”

„Interneta un ielu aptaujās iegūtie tik radikāli atšķirīgie rezultāti apliecina, ka respondenti bieži vēlas parādīt savu kompetences līmeni augstāku nekā tas ir patiesībā, un interneta aptaujas dod viņiem iespēju noskaidrot pareizo atbildi.” skaidro Arnis Lapiņš.

Interneta aptaujā piedalījās vairāk nekā 1100 cilvēku, savukārt tiešajās ielu intervijās tika aptaujāti 1209 cilvēki, no tiem 300 - Valmierā, 300 - Daugavpilī, 298 - Rīgā, Purvciemā, un 311 - Rīgā, klusajā centrā.