Pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis apstiprināja, ka "Mozaīka" tikusies ar Grīnbergu un uzklausīts drošības struktūru viedoklis. Par pašvaldības lēmumu Vidauskis izteicās atturīgi, norādot, ka dokumentāla vienošanās par pasākuma norisi vēl neesot veikta. ""Mozaīkai" vēl jāiesniedz precizējumi informācijā par gājienu," norādīja izpilddirektora pārstāvis.
Kā ziņots, "Mozaīka" sākotnēji vēlējās gājienu rīkot Vērmanes dārzā, bet tur jau bija pieteikts cits pasākums.
Savukārt Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) aicinājis "Mozaīkai" pārdomāt Draudzību dienu laikā plānotā gājiena iespējamās sekas.
Kā informēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute, ministrs lūdz "Mozaīku" izvērtēt šī gada Draudzības dienu laikā plānotā gājiena iespējamo atdevi sabiedrības iecietības veicināšanā.
Ministrs uzskata, ka gājiens atsevišķās sabiedrības grupās izsauks agresivitāti un, iespējams, neprognozējamu rīcību. "Iecerētais "Mozaīkas" gājiens nav efektīvākais līdzeklis sabiedrības izpratnes veicināšanai par atšķirīgu seksuālo orientāciju," uzsver īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.
Šogad Draudzības dienas tiek plānotas laikā no 30.maija līdz 1.jūnijam. Savukārt gājiens notiks sestdien, 31.maijā.
Savukārt biedrības "Nopride" aktīvisti sola reaģēt uz iespējamo Draudzības dienu gājienu, aģentūrai LETA pastāstīja biedrībā. "Nopride" biedri vēl nav lēmuši par konkrētām aktivitātēm, tomēr sola, ka reakcija noteikti sekos. Patlaban biedrība domājot par kādu "nopietnāku stratēģiju". Kā reakcija varētu sekot kāda likumprojekta ierosināšana, iespējams, sen solītā referenduma par homoseksuālisma popularizēšanas aizliegšanu sākšana, norāda "Nopride".
Arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka šogad Rīgas domei gājiens būtu jāsaskaņo "vietā, kur jau iepriekš esam pārliecinājušies par spēju veiksmīgi novērst mutiskas un fiziskas sadursmes starp pretēju viedokļu paudējiem". Pērn to veiksmīgi izdevās nodrošināt Vērmanes dārzā.
Plānots, ka šogad dalībnieku būs par dažiem simtiem vairāk nekā pērn - pieteikumā norādītais skaits ir 1000 cilvēku. Par iespējamo pasākuma norises vietu patlaban notiek sarunas gan ar pašvaldību, gan Valsts policiju. Pērn administratīvā apgabaltiesa Rīgas domes atteikšanos 2006.gadā atļaut seksuālo minoritāšu gājienu atzina par prettiesisku, līdz ar to pastāv iespēja, ka pašvaldībai šogad būtu jālemj par labu pasākuma organizatoriem.
Pērn Draudzības dienu pasākums policijas apjoztajā Vērmanes dārzā noritējis salīdzinoši mierīgi - gājienā piedalījās ap 700 cilvēku: gan geji un lesbietes no Latvijas un ārvalstīm, gan viņu atbalstītāji. Ieradusies bija arī paliela grupa starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" pārstāvju. Galvenie protestētāji - ne JP vadītājs Aleksejs Ļedjajevs, ne Nacionālās spēka savienības (NSS) līderis Viktors Birze - parka teritorijā netika ielaisti, antipraidistiem lielākoties pulcējoties savā pasākumā 11.novembra krastmalā, kur koncerta laikā notika arī parakstu vākšana tautas memorandam pret homoseksuālismu.
2006.gadā Rīgas dome gājienu aizliedza, un Draudzības dienās seksuālo minoritāšu pārstāvji aprobežojās ar dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā un kopābūšanu viesnīcā "Reval Hotel". Tomēr arī tad gājiena pretinieki viņus apmētāja ar mēsliem un pārtikas produktiem.
