Liepnieka skatījumā, Godmaņa komanda tagad domājot, "ka tikai nesabojā trauslos panākumus". "Līdz ar to - nedara neko. Ilgtermiņā tā ir maldīga situācija. Sagaidīsim rudeni ar "apsolītu" mediķu streiku un situācijas pasliktināšanos ar inflāciju, ar ekonomiku. Pat inflācijai skaitliski pierimstot, cilvēki tāpat kritīs aizvien vairāk nabadzībā. Paaugstinās gāzes cenas, un vienistabas dzīvoklī Rīgā rēķins par siltumu sasniegšot 100 latus. Ko valdība teiks pensionāram, kura pensija ir knapi lielāka?"
"Valdība pavisam noteikti var ietekmēt Latvijas ekonomikas stāvokli, vai tā attīstās, vai ieslīgst recesijā. Amerikā vai Anglijā valdības un centrālā banka rīkojas ļoti enerģiski, lai tikai noturētu saimniecību virs ūdens, kaut nepatikšanas bija pagalam draudošas. Naftas vai elektrības sadārdzināšanās skar visus, bet latvieši pikē. Vēl var kaut ko darīt, taču joprojām likumiski spēkā ir ekonomikas bremzēšanas plāns, ko pieņēma Kalvīša valdībā, un tikai runā, ka nupat gan esot bremzēšanas režīms jāmaina, kad ekonomika pāris mēnešus bija "jāsilda", cik vien var. Respektīvi, domāju, ka Godmanis, nekam negribot piedurties, iedzīs gan sevi, gan valsti nepatikšanās, kādas vēl neesam piedzīvojuši, un tad gan izbeigs politisko karjeru," kritisks par Godmaņa darbu bijis Liepnieks.
Pēc sabiedrisko attiecību speciālista domām, Godmaņa stils ir tāds, ka "viņš uzņemas visu atbildību, izsauc uguni uz sevi". "Līdz ar to parādīsies iespēja Slaktera, Gerharda kungiem no visa noslēpties aiz viņa. Citi politiskie spēki analizē situāciju un ļaus Godmanim iziet un atsisties pret zemāko punktu, un pēc tam Tautas partija mierīgi varētu atbalstīt, teiksim, Dombrovska kungu no "Jaunā laika" par premjeru."
"TP ir lielākā partija parlamentā, un tai piemīt stratēģiskā domāšana - pirms vēlēšanām visus iespējamos konkurentus neitralizēt. Godmanim bija ļoti spēcīgs otrais iznāciens kā iekšlietu ministram. Tas būs dzēsts grūtas premjerēšanas laikā. Kāpēc neļaut "JL" pavaldīt, un kāpēc Dombrovskim neiekampt grūtību ābolā? Nu un uz vēlēšanām TP var iziet ar vismazākajiem grēkiem no visiem valdījušajiem. Kalvītis būs bijis sen, un tātad tā vairs nebūs taisnība. Kā vienīgie pretinieki viņiem atliks "jaunie" - Štokenberga un Kalnietes partijas. Vienmēr būs tādi, kam nepatiks Štokenbergs, nepatiks Kalniete, un šīs balsis var paņemt Tautas partija. "Tēvzemei" iet ļoti grūti, par balstiem ir vairs tikai Birks, Zīle un Gerhards, neredz ne mazāko aktivitāti, kas vērsta uz izdzīvošanu. Ar tādiem "paņēmieniem" Saeimā netiks. Par "Jauno laiku" grūti zīlēt, bet tas, ka arī viņiem viegli nebūs, ir nojaušams," Tautas partijas taktisko manevrus saskatījis Liepnieks.
Liepnieks uzskata, ka Šleseram ar Tautas partiju vispār būtu jāapvienojas. "Tas ir ticami, jo nekādu atšķirību viņu starpā nav, bet grūtos apstākļos saliedēšanās ir vispraktiskākais veids, kā mazināt Šlesera mīnusus un dot jaunu enerģiju TP. Es piekrītu Šķēles kunga teiktajam, ka gan politikā kopumā, gan Tautas partijā ir skaidri pamanāmas politiskā noguruma pazīmes. Tā ir apātija, vienaldzība - runā, ko gribi, dari, ko gribi, nedari neko. Šlesera kungs var dot šprici pret panīkumu. Beigu produktu nosauks par Kristīgo tautas partiju - un rullēs, visiem kopā ierāpjoties 10.Saeimā."
Taujāts par viņa skatījumu, kā atrisināt problēmas Latvijā, Liepnieks sacījis: "Ja es būtu premjera padomnieks, es viņam ieteiktu šodien drastiski samazināt ierēdņu aparātu un divu nedēļu laikā izdzīt Saeimā cauri visu likumu paketi, ko vajag krīzes atrisināšanai. (...) Valsts nesabruktu, tikai uzelpotu, ja pusi no viņiem atlaistu."
Liepnieka skatījumā, vajadzētu samazināt arī ministru skaitu: "Finanšu ministrijā sēž tas "tēvzemietis", kurš kūrē Eiropas fondu apguves lietas kā īpašu uzdevumu ministrs. Tam taču nav vajadzīgs īpašs sekretariāts, pati par sevi šī "ministrija" ir fiktīva. Tālāk - integrācijas ministru uz māju! Es nezinu, ko un kā viņš integrējis, lai pamēģina atrast godīgu darbu. Šausmīgi cēli skan Ģimenes un bērnu lietu ministrijas nosaukums, bet tikpat skaisti tas izklausītos kā Labklājības ministrijas Ģimenes lietu departaments. Tās ir departamenta līmeņa problēmas, kuru risināšanai izveidota vesela "apkalpojoša" ministrija."
"Es noteikti dotu padomu strauji iejaukties nodokļu sistēmā, kur mums gandrīz visi nodokļi ir "plakani", nediferencēti. Valstis cenšas manevrēt nodokļus. Vieniem, kurus vēlas atbalstīt, cenšas ar atvieglojumiem ļaut uzelpot. Citiem, kuri jau pārāk laba barojuma, uzliek 25% nodokli, kur "mazākiem" nolikta, piemēram, tikai 15% latiņa. Tā var atbalstīt reģionus, vēlamos saimniekošanas veidus utt. Reformu virpulī jāatrisina divas lietas - jāsilda ekonomika, lai tā nenomirst vai nenodziest, un jāgādā par elementārām sociālām problēmām. Bet nekas jau nav viegli, tomēr ir jādara un jārīkojas," teicis Liepnieks.
